pēdējā laikā lasot žurnālus bijuši divi pārsteigumi. viens bija Kiviča intervija ar Tanni. otrs: Ančas intervija ar Karginu. lai gan otrajā jautājumi un valoda bija daudz izsmalcinātāki, pirmā tai salika vienos vārtos. ja lasītājam rodas sajūta, ka sarunas laikā cilvēkiem nevis viedokļi atšķiras, bet viens visu laiku atbild nepareizi, nu tad tā manuprāt nav laba žurnālistika. ja vien žurnālists kā izmeklētājs necenšas pierādīt melus, krāpšanu, nelegālas izdarības vai tamlīdzīgas lietas, kas ļoti piestāv analītiskajai un pētnieciskajai žurnālistikai un nepavisam ne sieviešu lasāmvielai

tās tādas smalkas matērijas, sajūtāmas lietas. tur ļoti trūka tā netveramā, kas, piemēram, Neiburgas "Garāžas" padarīja par burvīgu filmu par interesantiem cilvēkiem ar hobiju, nevis pilsētas dīvaiņiem