nesen te vienā diskusijā bija izbrīns par cilvēkiem, kas pie ārstiem un zobārstiem iet atvaļinājuma laikā. nu, tasir cilvēki parastie, slikti-vidēji apmaksātos darbos, ne vadošie darbinieki, strādājoši un dzīvojoši ārpus Rīgas (bet ne obligāti).

vēl viens stāsts par iedzīvotāja-parastā, nu tā, kas drusku labāks par 'tanti Bauskā', situāciju: ģimene, abi strādā, viens saslimst ar ko nopietnu, ilgi, pagrūti un dārgi ārstējamu. darbnespēja, ok. valsts apmaksātā medicīna un rindas, ok. un tagad, baraviku laikā lai varētu kaut nedaudz atvieglot finansu slogu, cilvēki sēņo un pārdod bekas un baravikas. es ļoti priecājos, mamma mums nopirka veselu spaini (prikiņ - tikai 10 eiro!), bija mērce, tūdaļ būs baraviku zupa un arī saldētavai iznāks. bet es ļoti ļoti ceru, ka šis laiks vēl noturēsies un ka viņiem izdosies sasēņot gana daudz ne tikai šībrīža zālēm un izmaksām, bet arī drusku atlikt 'ja nu gadījumā'