palasīju gudrus rakstus, ieliku mazo orhideju uz pāraudzināšanu tumsā, lai saņemas un zied. aizmirsu Rīgā, ceru, ka neatmetīs pedāļus. šodien paskatos uz to ubadziņu, kas man te uz kumodes nīkuļo un mammamia! vai nu gaisa sakne vai zieda kāts. mums laikam ir telepātija, sajuta, ka man apnika čakarēties un ka es reāli gribēju viņu nest uz komposta kaudzi, jo tā mirla galīgi sāka krist uz nerviem ar savu miršu! ai, davai tomēr nea