7. Marts 2016 (08:32)
gulēt esam sākuši iet ap desmitiem vakarā. peiktdien mammai bija kursi, tad desmitos jau gulējām. visi. saldi saldi. varbūt ieregulēšos jau pirms laika pārgrozīšanas
bērniņš sācis skriet pa dzīvokli un tā kā palekties. dzer ūdeni, patur vaigos un spļauj vannā/bļodiņā/krūzītē atpakaļ. vai savā šaupelē, ko nopirku lai mums ir divas un es varu gružus saslaucīt. un tad viņš viss tāds priecīgs to dažreiz piesplauda, izdzer un vēl nolaiza no ārpuses.
vakar šausmīgi nobijos. paskatos uz bērnu un viņam no mutes gāžas tādas gļotainas asinis. trīcošām rokām noslaucīju zodiņu un drusku vēlāk izpētīju, ka jaunietis bija pārkodis mēli. un vispār es nevaru sagaidīt, kad viņam tie zobi pavisam izlīdīs
es cenšos izturēties saprotoši, jo viņa vecs cilvēks, dzīvo ar savu māmuļu, kam slikta veselība un tajā dienā bija salekušās. tas viss ir loģiski un saprotami, jo viņai nervi arī nav īsti veseli, bet tāpat katru reizi, kad man Jāievieš Skaidrība un jāsaka Nē! man iekšās viss sažņaudzas. un ja pie durvīm kāds neplānoti piezvana, es trīcošām rokām veru vaļā un gaidu BezTabu/socdienestu/PP/vai bāriņtiesu :D