17. Novembris 2015 (20:03)
stresiņš bija tāds, ka nevar aizmigt. gandrīz_vīrs bēdīgs un vīlies, ka jāaizmieg vienam, bet es nevarēju ne aizmigr, ne normālā laikā aiziet gulēt. ceru, ka atlaidīs, jo šodien ir forši - šodien atdevu atslēgas, vismaz dzīvoklis ir pie vietas. rīt nokārtosies pēdējie gali ar elektriķi un vismaz daļējs sirdsmiers iestāsies.
inčīgi, ka šodien es nevis reflektēju par to, kas un kā ir noticis šā pēdējā gada laikā, bet stresoju par tagadni un nākotni un par to, ka stresoju un esmu bijusi nelaipna pret bērniņu.