nujānubet
sajūsma par to, ka tu kaut ko krutu esi uzrakstījis, jau ir tā pati, precīzāk, jo tu esi Nopelniem Bagātāks, jo tā sajūsma ir mazāka/īsāka/skeptiskāka, un panika par kritiku lielāka. ja tu raksti slikti, patāv liela iespēja, ka tev pateiks tipa "pai, pai, ļoti interesanti, forši, ka tev izdevies tik daudz uzrakstīt, man nepietiktu pacietības!", kamēr Nopelniem Bagātajam nesaudzīgi pasaka, kā ir (tb uzmundrinošu frāzi "kas šitais par mēslu, tu taču vari labāk!")

ergo tas, ka nepabeigtus tekstus brīvi publisko un vēl par to priecājas autori, kas vēl nav lauru nogruzīti, ir tikai normāli un faktiski vienīgais laiks, kad to var darīt bez īpašiem kompleksiem.

(ar ko es negribēju teikt, ka Rakstīt Ir Slikti un Cilvēki Ir Slikti, vairāk to, ka tas nevainīgais prieks par to, ka no tevis kaut kas ir iznācis ārā, ir jauks un nevainīgs un pilnīgi saprotams)