es neslimoju ar pārcentības sindromu. dažreiz pati vēlētos kaut slimotu un tad viss būtu perfekti - mājā spīd un laistās, vakariņās un brīvdienu pusdienās pirmais, otrais un saldais, bērns spodrs un smaidīgs, veļa sniegbalta un bez traipiem, sekss katru vakaru izdarīts, studijās tikai astoņi un uz augšu (un bez parādiem, viss pa tīro). un tad izlemju, ka kopumā jau nav nemaz tik slikti. gandrīz_vīrs īpaši nesūdzas, bērns spodrs un smaidīgs (lielākoties t.i.), maltītes gardas lai arī reti kad trīsstāvīgas. nu, jūs sapratāt. un tad es izlasu rakstu internātos, paskatos bildītes kā cilvēki citur dzīvo un lasu savas pašapziņas driskas un lauskas. jūs paskatieties uz to bildi! es, piemēram, jūtos kā totāla lūzere! ar visu savu dzīvošanu attīstītā valstī un ar to, ka mājsaimniecībā esmu vienīgais sievišķis
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/562
Būtu tu no mazotnes trenējusies smagas kannas staipīt, ne to vien varētu. Tikmēr viņas neizpilda ne 1/10 no mūsu sabiedrības prasībām, kuras vari tu. Priekš kam šito salīdzināt.