garīgais: priecīgs
biju šodien iztērēt dāvanu karti. pirmo reizi pa ļoti ilgiem laikiem pirku kaut ko sev. jo tāds bija uzstādījums ar kuru to dāvanu karti saņēmu. nopirkt kaut ko sev. nevis bēbītim, nevis mums visiem, nevis iztērēt pārtikai, nevis kaut kādām ikdienas lietām, bet sev kaut ko skaistu. kādu kleitu vai ko. ilgi un dikti domāju ko tādu! es varētu gribēt. smaržas. man nekad nav bijušas īstas smaržas. labas, oriģinālās, dārgās. vīlos, jo tās, kas man patiktu protams ejošās (jo tās, kas man ļoti ļoti LV nepērk un nav pieejamas vispār.lol. turklāt jāsaskaņo ar MV vai viņam tādas neriebtos) galīgi nesanāca. bet es nebiju iespringusi uz kleitām vai kurpēm vai somām (jo kurpes man vajag un tās es pirktu jebkurā gad. nebija tik daudz laika un iekšu lai tam žākstam sevi šoreiz pakļautu. nav viegli nopirkt apavus, ja ērtība ir prioritāte un izmērs skaitās Ļoti Liels), kleitas bija skaistas, bet neaizķēra un tā nu es mierīgu sirdi nopirku sev auskarus. daudzus pārus. četrus? piecus? ļoti skaistus. un mana milzīgā auskaru kolekcija ir labi papildināta. /meitenes, ejiet uz Nārājanu Origo - bižutērijai vēl divas nedēļas neprātīgas! atlaides. man visi tie pāri izmaksāja 12 eiro!!!/
un ta es sev nopirku grāmatas. divas bērnu grāmatas par Zaķēnu Jēci /how could I not?!/, Ilzes Jurkānes pavārgrāmatu, Janīnas Kursītes "Virtuves Vārdeni" (šai ir akcija JR 9eiro) un Stīvena Hokinga grāmatu. to pēdējo tikai lai būtu visa naudiņa iztērēta, jo lubenes neviena neaizķēra, turklāt man jau tā tarbiņa bija smaga
un es sevi jūtos ļoti ļoti iepriecinājusi. jo kādi trīs auskaru pāri ļoti labi iet pie manām jaunajām mīļākajām drēbēm un grāmatas! es neatceros pēdējo reizi, kad nopirku grāmatu tāpat vien.
Tas ir forši, ka var nopirkt kaut ko sev tāpat vien! Man janvāra sākumā (!) tēvs uz dz.d. iedāvināja naudu ar piezīmi, lai nopērku kaut ko sev, un es visu laiku nevarēju izdomāt, kā iztērēt, līdz beidzot attapos, ka rokassoma galīgi noplukusi, tā ka būs iespēja doties ekspotīcijā pa veikaliem.