attiecībā uz pašsajūtu vietā būtu lieliskais epitets 'kaut kāds sūds'. un es nesaprotu, kas tieši nav labi. nu, ja neskaita asinis pa degunu un nedaudz reibonīti un ik pa brīdim tādu ēst negribuli vai šķebekli. it kā pms it kā ne. labi, ka mājās bija strēmelīte, kam uzčurāt tīri tā - sirdsmieram

labi, ka man nav pārmēru daudz brīva laika un tas, kas ir nosacīti brīvāks tiek pavadīts dudinoties ar Jēcīti, citādāk es sev visas pasaules nopietnās kaites izdomātu
jo vispār jau baisi, es ļoti apbrīnoju tos nedaudzoz cilvēkus savā freidlistē un ne tikai, kas iet, urķējas, meklē un atrod kaut kādu nopietnu, labi paslēpušos veselības huiņu. tikai kā lai zin kad tā ir hipohodrija un kad - intuīcija, kas brīdina par The Huiņu