Šitās latviešu bailes no 'stipriem ēdieniem' ir komiskas.

Ir tāda grāmatiņa ' bērna vadītā ēdināšana' ( child lead weaning), tur smuki šitais aprakstīts. Pa lielam - vienkārši pieturās pie vispārējā saprāta. Gluži vindalū bēbim iekšā netriepj, bet maigāka masala jau būs ok ( no indiešu karijiem) - kur garšā asumiņš ir, bet nav kapsikāma ap deguna risks.
Rēķini, ka garšvielas pieliekot var daudz mazāk likt ( vai vispār nelikt) sāli un taukvielas = sanāk daidzveidīgāk un veselīgāk. Tā teorija, ka bērniem jāēd 'dabiski garšojošs' vairāk sakņojoties gadsimta sākuma atturībnieku teorijās, kas garšvielas uzskatīja par 'baudvielām', kuru lietošana ir gandrīz tikpat amorāla kā alkohols.

Un vēl - jā, dažas garšas nu grītnieces ēstā tiešām tiek augļūdeņos un it ka ietekmējot garšas patikas/nepatikas vēlāk. Drosme eksperimentēt gan ir nesaistīta īpašība.