gribētos jau pielikt skaistu punktu, vai ne. bet tad es tā padomāju - pieiet pie Raimonda B. kādā ballītē nereāli, mums galīgi nepārklājas paziņu loks, izstalkot viņu kādā tumšākā šķērsieliņā, piezagties no muguras un iekliegt ausī "Ha! Goča! Gribu beidzot pabeigt to līgavu fabriku, gribu rakstīt bakalauru pie Tevis, pasvied ka nu man kādu foršu ideju!" nebūtu brāķējama. bet baidos, ka manas nabaga smadzenes ir tā pārgruzītas ar akadēmisku, zinātnisku vai vismaz nopietnu informāciju, ka vienīgā tēma, kurā ar entuziasmu spētu iedziļināties un veikt vismaz kādu analīzi būtu, nezinu, nu no sērijas "arhetipisku, stereotipisku u.c. priekšstatu atainojums sieviešu romantiskajā literatūrā" /varētu veltīties visai Noras Robertsas, Džūditas Maknotas, Sjūzanas Elizabetes Kolinsas daiļradei, bet a) to tak neviens negribēs recenzēt; b) par to viņiem būs kauns izsniegt grādu
nu es tā pieļauju.



vispār variet atdāvināt man savas briesmīgās lubenes. labprāt izlasīšu un, nez, uzdāvināšu kādai lauku bibliotēkai. labs veids kā atlaist stresu. tīri interesanti gan būtu kaut vai tās pašas 50 nokrāsas palasīt, jāpaskatās par ko puse paziņu tā jūsmo un otra puse tā špļaudās