19. Augusts 2007 (21:28)
sapratu, ko man gribas - koferi. tādu palielu retro koferi. koka karkasa, melnas lakādas ar spožiem metāla apšuvumiem. pamatīgu un smagu
nē, pat ne koferi. kādu, kuru koferī ielikt. ielikt koferī, ceļot pa pasauli un zināt, ka neko vairāk nevajag. ka viss jau ir. nevis ir, bet pietiek. nekā lieka. tikai kādu koferī ar kuru mājas ir jebkur. mājas kādā klātbūtnē
nē. ne koferī - krūšu kabatiņā. tad es vienmēr staigātu rūtainajā flaneļa kreklā. baltais lina būtu svētdienām un svētkiem. staigātu rūtainajā, kādu nestu krūšu kabatā, bet vienmēr domās būtu baltajā. raupjā un stīvā lina pamatīgumā