guilty pleasure. lasu un siekalojos: http://fotoreceptes.lv/ šis tas izklausās aizdomīgi (lai arī izskatās garšīgi). tur ir dažas brīnišķīgas receptes (beidzot 'mantu' recepte. manējā ierakta kkur, visticamāk pazaudēta. šņuk. bet tagad tikai jāsaņemas un jādabū katls), visas nevar vienā reizē apskatīt. pie dolmas biju sajūsmināta, pie lazanjas - autā. pie čebureka vienīgā doma - tādu vīrieti es varētu arī precēt.
jūs jau sapratāt - man mīlestība totāli iet caur vēderu. diemžēl vai par laimi. gan tā, kā ķimēra rakstīja - jāēd, jāslavē tas, ko esmu gatavojusi un jāprasa vēl. gan arī tā, ka man gatavo un esmu beiKc un pagalam
nav ko pārdzīvot par profanitāti. vismaz tusējoties Maslova piramīdas apakšā nekad nav vientuļi, vienmēr laba kompānija
Nu jā, nu jā. Es vienkārši nespēju nopietni uztvert cilvēku, kurš flotes makaronus uztver par ēdienu :) flotes makaroni ir kaut kas tāds, ko ēd cietumā, skolā (ja skola notikusi deviņdesmitajos un agrāk) un patiešām flotē, jo ilgstoši uzturoties atklātā jūrā nekā daudz ilgi glabājama jau arī nebija. Bet kāpēc lai kāds to ēstu no brīva prāta mājās uz sauszemes, tas ir ārpus manas saprašanas.