mūžīgā sieviešu problēma - pati nezinu, ko gribu. maķīti ne maķīti. picu ne picu. suši ne suši (un man vispār suši ne pārāk, jo tur ir zivis un zivis ir ēdamas ļoti mazās porcijās, citādāk vē!), karbonādi ne karbonādi
kaimiņiene saldi guļ, vismaz nepierunāju uz to grēka bodi (nu kurš ceļ maķīti un hesīti gandrīz pie pašām mājām?!) vai lai grēcīgi garšīga pica pati piebrauc klāt
laikam jāaiziet uz veikalu. ja nu man gribas augļus?
/sesija ir viena riebīga padarīšana. nekad nevar iepriekš paredzēt vai un ko varēs apēst