porcelāna lellīte [userpic]

20. Decembris 2013 (19:46)

spriežot pēc tiem jautājumiem, kādus viņa uzdod, man dažreiz šķiet, ka māmiņa nāk no citas planētas. daudz labākas un, diemžēl, arī naivākas. vai dzīvo kādā paralelajā realitātē par kurām teorētiskie fiziķi tā mīl filozofēt. dažreiz tas mani aizkaitina, dažreiz sadusmo, bet citās reizēs krietni uzjautrina. tagad, piemēram, caur kādiem nezināmiem kanāliem viņa dabūjusi man mīkstās mantiņas. četras žirafes un kādus desmit sunīšus. un sunīšiem esot redzamas dažādas šķirnes pazīmes, tur ir dalmācietis un arī tāds kā buldogs. ja tie reiz nākuši no narvesena /vienīgais minējums. kur gan citur dotu vienādas žirafes un daudz līdzīgu šķirnīgu sunīšu/, nespēju sagaidīt. ja nu kādreiz tālākā nākotnē tieku pie ķiploka un brokoļa (ņemogu! brokolis ir tik kruts!)

Susuram arī būs prieciņš, nolietoto zaķīti (zaķītis ir briesmīgi sašūts un salāpīts, jo regulāri tiek lietots spēlē 'turi ienaidnieku un to kRRRRRRati' varēs nomainīt vai vismaz aizlietot, lai mazāka amortizācija

Comments

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 20. Decembris 2013, 20:52

izlasot šo komentāru skaļi smējos. jo - kādēļ gan ne?! jo man ļoti patīk visādi (dzīvi) zvēriņi. profesijas specifika. uzdāvināšu kursabiedriem un dzīvesbiedrenei. jo viņa ieraudzīja un iedomājās par mani. jo es bērnībā spēlējos tikai ar lāčiem (jo uzskatīju, ka lelles ir stulbas. izņemot Sindiju)

Posted by: ziema ([info]ziema)
Posted at: 20. Decembris 2013, 21:06

Ā, nu skaidrs, tad forši :) nezinot kontekstu, grūti saprast. Jo es, piemēram, būtu diezgan aizvainota, ja mana māte man atnestu mīkstās mantiņas. Tāpēc viņa ir tā iebiedēta, ka pat dušas želeju neatļaujas man uzdāvināt.

3 Lasīt komentārus piebilst