12. Novembris 2013 (19:47)
un vēl es sapratu, ka mums ar tēvu beidzot ir ilgtspējīgs attiecību modelis. viņš sapērk produktus, es uzcepu kūku un tad pie televizora ar deju/daiļslidošanas/dziedāšanas šoviem vai mākslas filmu apēdam.
lai nebūtu jāšausminās vai jāstrīdas, es nestāstu par savu ikdienu un interesēm, viņš - par sazvērestības teorijām un citām savām interesēm
jā. skatās tikai krievu tv, par aktualitātēm (cik nu par tām savā kokonā esmu dzirdējusi) nerunājam, citādāk es sāku ķērkt nebalsī, nesakarīgi vicināties, demonstratīvi aizskriet uz istabu un aizcirst durvis (tas ir - savā visai saprātīga cilvēka vecumā). šķiet, to, ka mums tā ir problēma tēs pamanīja pēc tam, kad par (Žirinovska?) nesenā slavenā okupācijas izteiciena sakarā izpildījos krāšņāk kā parasti un mētājos ar šķīvjiem. šķīvis, protams, nesaplīsa, es ieslīgu nerunāšanā līdz prombraukšanai (es ignorēju, es neprotu demonstratīvi nerunāt)
bet man vispār par jebkāda veida informāciju pēc Goldmaņa lekcijām ir tāds Hm, really?