par varoņiem
bērnībā man ļoti patika Toms Krūzs. tik ļoti, ka gribēju viņu precēt. vēl vairāk - tas pārgāja tikai, kad noskaidrojās, ka viņš ir mana tēva vecumā. tad nāca Džons Makleins. viņu arī es ļoti gribēju precēt (no šejienes aug kājas manai patikai pret asprātīgiem vidējas miesasbūves plikpauriem). tad nāca Džonijs Deps. šeit jau patikai pievienojās krietna deva apbrīnas pret talantu. tad bija īslaicīga sajūsma par dažādiem topa aktieriem. bija jau arī dažas aizraušanās (ar Hārviju Kītelu, piemēram), kas balstītas uz talanta apbrīnu. tagad mani lielākie varoņi (kaut gan grūti teikt vis-vis-vis, jo mīla pret iepriekšminētajiem nekur nav zudusi, turklāt ir arī citi malači) ir Ralfs Fainss un Džefrijs Rašs. štrunts par skaistumu, bet cik! pārliecinoši
ir jau arī Maikls Fassbenders, bet viņš Kaunā bij tik kolosāls, ka citas filmas baidos skatīties lai neviltos
kādi ir jūsu varoņi?
Man viss sākās ar Boviju un viņa apspīlētajām zeķbiksēm "Labirintā", pirms es vispār sapratu, kāpēc mani šis tēls uzrunā :)
Pēc tam bija hokeja periods, tur bija lokālās zvaigznes, bet man bija 13
Tad nāca mākslinieku tipi, Jūens Makgregors, The Pulp solists
Tagad esmu atgriezusies pie piezemētām vērtībām – Žerārs Batlers, The Rock, Steitems un – nespēju noticēt, ka to saku – arī Vinijs Džonss. Varbūt gan vairāk periodā, kad viņš bija mazliet jaunāks.
Fasbenders un Fainss ir lieliski, bet manās acīs vairāk kā aktieri. Nevaru viņus iedomāties kā normālus, dzīvus cilvēkus, drīzāk ēteriskas stikla figūriņas.