Mūžs pārāk garš, tik ļoti, ka beigās jau apnīk un gaidi atpestīšanu.

Tagad, ja man godīgi jāsaka, vienīgā ir vēlēšanās - kaut es ātrāk aizietu. Kam man šitās mocības vajadzīgas? Kāda jēga? Kā vecam moskvičam: kaut kā kust uz priekšu, bet remontēt nav jēgas. Esmu jau 90 gadus nodzīvojis, un visa nelaime ir tā, ka laikā nepaspēju nomirt. Kārlim Sebrim bija tāds teiciens, ka vecums - tā ir viena liela cūcība. Prieks ir cilvēkiem, kuri paspēj aiziet pirms tās cūcības.

http://www.ir.lv/2012/8/8/smauksanas