man laikam kaut kas ar galvu nav kārtībā. es vienmēr cenšos izprast racionāli neizprotamo, lai saprastu kāpēc notiek šādas vai tādas lietas, kas ir iemesli, kāds ir izskaidrojums. patiesībā tas ir vienkāršs vienādojums. vai nu mīl vai nemīl. un ja nemīl, tad nav jāurķējas un jārakņājas un jāmeklē vaina sevī. vismaz tā es sev šobrīd saku, pie sevis skaitot ko uzmundrinošu Vairas 'mēs esam diženi, mēs esam vareni' runas stilā. nav jau tik traki, patiesībā ir labi. turpinu skrupulozi vest grāmatvedību un likt tikai plus punktus (nu tur eksterjers, kulinārās prasmes, intelekts, humora izjūta, sirsnība, dāsnums etc.) tātad spriedums ir nepārsūdzams - visi duraki. sievišķīgais arhetips un ideālais standarta komplekts vien nenodrošina izdošanos mĪlas dzīvē