100 grami kultūras

ļoti sen nebiju bijusi baletā. patika. ļoti. man patīk uzstādījums četri viencēlieni vienā izrādē. žēl, ka ta bija pēdējā izrāde (jācer, ka kādreiz tomēr izdosies noskatīties vēlreiz). pirmā daļa bija ļoti vāja. man tik ļoti patīk, ka es parasti neredzu sinhronitātes trūkumu, kaut kādas mazas neizdevušās nianses un visu to, ko interneta komentētāji bieži pārmet izrādēm. šoreiz gan ieraudzīju un man bija ļoti žēl, jo scenogrāfija (tās trūkums) un mūzika bija izcilas, arī horeogrāfija laikam tā bija domāta, bet ja sākumā man tās nelielās līgošanās un atbalsta kustības traucēja nedaudz, pēc tam, kad vienam pārim nesanāca tā pa riktīgo, man atkal sāka nepatikt balets. šī nepatika dažreiz uznāk un pāriet un tad bija dusmas pašai uz sevi un neizpratne - kāpēc tā. šoreiz es sajūtu noķēru un sapratu, ka man nepatīk tādēļ, ka pēc tādiem mirkļiem es vairs nevaru baudīt izrādi (nevis tādēļ, ka snobiski bubinātu par neprofesionālismu vai ko nu māksliniekiem varētu pārmest) tādēļ, ka man ļoti bail, ka nokritīs un sasitīsies, tad nu visu atlikušo laiku uztraucos.
otrā daļa ar Pas de quatre patika labāk. kā lai nepatīk - četras balerīnas baltos pagaros tilla svārkos uz melnas skatuves, vienīgais rotājums - sarkani oranžas lustras - pa vienai katrā skatuves pusē.
trešā daļa bija totāls monamūrs (cik palasīju atsauksmes - ne tikai mans) ar vienu mietenīti un četriem puišiem. puiši sākumā uzvalkā (uh!). humors, ironija, un lielā daļā izrādes četri kaili vīrieši baltos tilla svārciņos tradicionālos soļos pie Gulbju ezera melnā gulbja dejas (bet ne tikai) jauki tirinot kājas kā parasti dara dāmas, arī šļūcot un vārtoties pa skatuvi. mirklī, kad kustības dēļ tills uzplīvoja un parādījās gandrīz kaila, ideālas formas pēcpuse, man elpa aizrāvās. beigu aina, kad puiši novelk svārciņus, uzkar uz ķebļa un uz melnas skatuves izgaismojas četras gandrīz kailas vīriešu figūras bija majestātiskākais un maģiskākais mirklis visā vakarā.
otrajā cēlienā bija Vaska Erda. horeogrāfija brīnišķīga, vienīgi gaismošana varēja būt labāka, jo daudz ko īsti neuztvēru un nesapratu (bet tas var būt arī tādēļ, ka iepriekš nebiju izlasījusi aprakstu). dejoja lieliski (neizplūdīšu epitetos, vēl nomētāsiet ar tomātiem par sajūsmas izplūšanu salkanībās) un beidzot man ir skaidrs, kam viņa mūzika domāta - modernās dejas izrādēm. Vaska kungs, lūdzu, rakstiet vēl un sadarbojieties ar labiem horeogrāfiem, pat ja izrādēm pārmet (es, ne, to kādi citi) smagumu tēmas dēļ. vajag dramatismu, vajag arī mitoloģiskas bibliskas tēmas, nav jau deja tikai liderīga plivināšanās pa skatuvi
kopumā vakardiena bija domāšanas apvērsums, esmu gatava pārskatīt un atmest savus aizspriedumus pret radošo profesiju vīriešiem (ja vien tie ir baletdejotāji). lai gan salīdzinot ar tām meitenītēm, ko viņi parasti cilā uz skatuves, es būtu gara, resna govs. iespējams, ka salīdzinot ne tikai ar meitenēm