2. Aprīlis 2013 (22:03)
es tak tajās garajās brīvdienās beidzot pa ļoti ilgiem laikiem atkal redzēju televizoru. noskatījos četras gandrīz ideālas vakariņas, pusotru gandrīz ideālu randiņu un kādas desmit minūtes no precamies. pusotru tādēļ, ka pazuda signāls un es ar divām pultīm nesajēdzu dabūt bildi atpakaļ (jā, dā! bet man tv nav jau gandrīz 10 gadus, tādēļ tas ir piedodams) un desmit minūtes tādēl, ka bija jābrauc šurp
ja to nedara pārāk bieži un spiestā kārtā ir pat tāds kā socioloģisks pētījums. visjocīgākais šķiet tas, ka vienu no tiem cilvēkiem esmu kaut kad sen satikusi. nav ne jausmas kad un kādā sakarā
domāju, ka ne tikai. par šiem biju dzirdējusi tepat cibā iesmīnam, nebija labāku filmu un tad es skatījos tos lai saprastu par ko iesmīn. izvēle drīzāk pēc nejaušības principa (un vienu dienu bija izbeigusies kanālu priekšapmaksa vai kas tāds)
jāpiebilst, ka noskatījos arī dažus intelektuālākus raidījumus zinātniskākos kanālos. viens, piemēram, bija par Dalilas galvaskausu, kur pēc kaulu struktūras mēģināja rekonstruēt vaibstus kriminālistikas eksperts datorprogrammā un viena sieviete uz ģipša kopijas lipināja tādu kā plastalīna (vaska?) masu