Jūsu bērni nav jums bērni.
Viņi – Dzīves domu par sevi dēli un meitas,
Viņi atnāk pateicoties jums, taču ne no jums,
Un, lai arī viņi ir kopā ar jums, taču nepieder jums.
Jūs varat dāvāt viņiem savu Mīlestību, bet ne jūsu domas,
Jo viņiem ir pašiem savas domas.
Jūs varat dot patvērumu viņu ķermeņiem, bet ne viņu dvēselēm,
Jo viņu dvēseles dzīvo rītdienas mājā,
Kurā jūs nevarat ielūkoties pat savos sapņos.
Jūs varat censties viņiem līdzināties,
Taču necentieties viņus pārtaisīt līdzīgus sev.
Jo dzīve neiet atpakaļ un neapstājas vakardienā.
Jūs esat loki, no kuriem bērni kā dzīvas bultas, šaujas uz priekšu.
Strēlnieks redz savu mērķi bezgalībā un saliec jūs
Ar savu spēku, lai bultas lidotu ātri un tālu.
Lai jūsu izliekums Strēlnieka rokās kļūtu par jūsu prieku.
(Kalīls Džebrāns “Pravietis”)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}