Jēzus līgavas piedzīvojumi - Barikaades, sals un patriotisms

Piektdiena, 20. Jan 2006, 23:53
Barikaades, sals un patriotisms

Njemot veeraa manu daliibu kaadaa sabiedriskaa organizaacijaa, shajaa 20.javaara vakaraa, kad visi normaali mietpilsonji seezh (cerams) silti kurinaataas maajaas un bauda vakaru pie cilveeka labaakaa drauga TV/PC, es, patriotisma un pienaakuma apzinjas vadiita, nedriiksteeju buut pietiekami mietpilsoniska un peec nesmagi pavadiitaas darbadienas doties maajaas. Sapraatiigie rezhisori barikaazhu pieminjas pasaakumu laika apstaaklju deelj paarceela uz Doma bazniicu, tachu tas tikai nedaudz atvieglo dziivi, proti, doshanos uz turieni un uztureeshanos tajaa pasaakumaa vairaakas stundas. Bija veerts. Tagad seezhu un patiikamu emociju paarnjemta drukaajos te.

Vakar ar manu cieniito tuvaako diskuteejaam par to, kas ir iists latvietis - Latvietis. Shodien es izdziivoju pilnu Latviesha esiibas emociju gammu. Ekraanaa raada melnbaltu filmu par Dziesmu sveetkiem, koris dzied Gaismas pili un, pat nedomaajot par skumjo dienu 15 gadus atpakalj, peekshnji aizluuzt balss. Nevaru vairs padziedaat, juutu,ka tuuliit raudaashu. Tas mazais Latvietis tur iekshaa juut tos paareejos, kas vinjam apkaart, juut, ka vinji ir liidziigi un domaa liidziigi, juut to tautas speeku un vienoto garu. Un to atceros no beerniibas - vienmeer redzot kaut nelielu epizodi (nerunaajot jau par atrashanos uz vietas) no Dziesmu sveetkiem, kas savaa zinjaa ir latvieshu vienotiibas simbols, sirdii kaut kas iesmeldzas. Taa sajuuta, ka, ja shodien vajadzeetu, es bez domaashanas nostaatos pirmajaa barikaazhu rindaa...taa, manupraat ir iista Latviesha izpausme. Es nenoliedzu,ka cittautietis,kas sheit izaudzis, var ar visu sirdi buut patriots, tachu man ir shaubas, vai vinjsh pa iistam spees jebkad izjust to...to, ko mana tauta ir gadsimtiem kraajusi. Naacijas aura. Egregors. Ai...

Otraa emocionaalaa atzinja - dzilji paklanos to divdesmit cilveeku priekshaa, kas, neskatoties uz siltajaam maajaam,kas gaida, bija tik drosmiigi,lai iekurtu ugunskuru Doma laukumaa un, spiiteejot salam, brashi dziedaatu visas zinaamaas tautasdziesmas liidz veelam vakaram. Sasildiijos ne tikai no uguns liesmaam, bet arii no vinju izstarotaas energjijas. un sen nedziedaatajaam tautasdziesmaam. Shobriid man zheel, ka mans apgjeerbs bija piemeerots par 20 graadiem siltaakai temperatuurai - ausis jau esmu atsaldeejusi - ejot prom veel domaaju sho nepraatiigo domu palikt ar vinjiem. Tur staavot radaas sajuuta,ka vismaz kaut kaa varu izraadiit cienju tiem, kas pirms 15 gadiem ciiniijaas par to,lai mees tagad...tagad sheit vispaar buutu.

Treshaa priekpilnaa atzinja - inteligjentie pensionaari. :) Vecriiga tuksha. Vieniigie cilveeki, kas uz sho pasaakumu atnaakushi, bija tie, kam tas tieshaam bijis emocionaali svariigi, kas, iespeejams, pashi tur bijushi. Atceljaa ieveeroju kaadu pensionaaru grupinju - kungs un triis daamas. Taads pretstats tiem, ko ikdienaa veerojam lamaajoties ar konduktoriem, gruustoties peec seezhamvietas trolejbusaa un nikni aardoties pie valdiibas eekaam par lielaaku pensiju. Tik stalts un iznesiigs kungs, tik galanti runaa ar daamaam, tik patiikami sakopushaas daamas - cepurees (nevis tirguu pirktaas "bunjaas" uz galvas) - runaajas tik latvietiskaa valodaa. Nu taadaa...bezmaz kaa tautasdziesmaas :) hehe. Ahh...reti taadus gadaas satikt. taadus gaishus cilveekus - pensionaarus. Latvieshus. Jaa, tikko iedomaajos - atgaadinaaja aarzemju latvieshus. Aarzemju latvieshi ir vispatriotiskaakie un inteligjentaakie.

Labi, pietiks muldeet. Taapat shaubos, vai kaadam buus izprotamas manas peec grandiozuma alkstoshaas emocijas un caurcauri paarnjeemushais latvietiskums. Shodien juutos iipashi laimiiga un apgarota. Tik labi sen nebiju jutusies. Emocionaali paarsaatinaata. pliistu no miilestiibas pret sho zemi :)

"...augshaam celjas Gaismas pils. GAISMAS PILS!"

Garastāvoklis:: Latvietiigs

Link

ir doma | 42 raksta

Pirmdiena, 29. Jan 2007, 13:30
prtg

Par vārdiem zinu. Sāku filtrēt tos jau pamatskolā, kaut kā sajutu, ka labāk ir pateikt vienu apdomātu vārdu, vai reizēm pat nepateikt, bet likt/ļaut otram sajust to, ko reizēm pat nevar pateikt.

Viss būtiskais balstās uz notikumiem, kas var būt gan doma, gan vārds, gan arī žests. Kaut kāda rīcība jau ir sekundāra, jo viss izšķiras pirms tam, kad tiek pieņemts apzināts lēmums par tālāko rīcību. Meli nav iespējami, ja vien kāds nemāna sevi, iestāstot sev to, ka redz to kā nav, vai neredz acīmredzamo, vien tādēļ, lai būtu ērtāk vai tādēļ, ka tā liekas ticamāk.

Cilvēkiem patīk nejaušas sakritības, tās kaut kā īpaši iejūsmina. Patiesībā tādu ir daudz mazāk, nekā cilvēkiem gribētos saskatīt, un cilvēki nereti viļas, kad to atskārš, bet vilšanās vēršas pret nesakritības faktu, nevis pieļauto kļūdu, pieņemot, ka sakritība pastāv. Manuprāt šajā sakritību patikšanā slēpjas kāda atslēga.

Viss pasaulē ir samērā amorfs un nesaistīts, izņemot nedaudzās sadursmes un izmaiņas, ko veido vienkārši tiešas mijiedarbības refleksi, vai arī apzināts, trenēts gribasspēks. Tas ļauj mīcīt un veidot pasauli ap sevi, un kādā brīdī gribasspēks kļūst tik stiprs, ka aicina par sevi uzņemties atbildību. Ticības kā augstākās gribasspēka pakāpes atslēga manuprāt slēpjas spējā īsu un koncentrētu gribas impulsu apvienot ar noticēšanu vēl neesošai lietai vai apstākļu kopumam (līdzīgi kā gribas noticēt nejaušām sakritībām). Noticēt tam, kas vēl neeksistē, bet kas nešaubāmi notiks, jo es ticu, un man ir morāls pamats gribēt, lai tā notiek.

Es nezinu, kā es to zinu. Laikam tāpēc, ka tas darbojas manī, un es spēju šo procesu redzēt vienlaikus it kā no malas.

Cilvēki nēsā sevī tik daudz atslēgu un rotaļājas ar tām, neizprotot to pielietojumu. Ir jauki, ka katram ir tiesības neko vairāk arī nedarīt, tas ir brīnišķīgi, ka neviens nav spiests darīt neko vairāk, bet aicinātos atslēgu patiesie glabātāji uzmanīgi aizvedīs līdz prasmei tās izmantot.

Link

Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt