Svētdiena, 9. Maijs 2010, 23:38

Vairāku frendlistes cibiņu ieraksti un atsauce uz kāda man nezināma cibiņa postu par atklātību cibā šodien uzlika galotnīti tam, ko jau konstatēju pēdējos divos mēnešos, kopš negaidīti intensīvi un daudz pavadu laiku starp ļoti jauniem cilvēkiem (vidējais vecums 16-20).

Ar viņiem ir tik viegli strādāt! Viņi ir produktīvi, radoši, ātri un pozitīvi! Viņi runā par tematu nevis par sevi, viņi risina problēmu, nevis demonstrē savu viedokli. Viņi nedāļā viens otram padomus, kuros neviens neklausās, viņi nemāca cits citu dzīvot, nemēģina smalki pazemot viens otru un izrādīt pārākumu.

Jā, viņu pieredzes trūkums liek reizēm būt pārsteidzīgiem, bet viņu pozitīvā enerģija un spēja atzīties ļauj no kļūdām mācīties. Viņu spraigais entuziasms liek viņiem sasniegt mērķus un atrisināt problēmas. Viņi netērē laiku, diskutējot "kurš par kuru gudrāks", viņi vienojas un dara.

Visas pasaules kļūda ir vecāku nespēja atzīt, ka jaunākie ir nākuši viņus mācīt NEVIS OTRĀDI! Vecie iznīcina jaunos, uzspiežot savu viedokli, nomācot radošo garu ar savu negatīvo pieredzi, apturot pozitīvo domāšanu ar saviem dzīves laikā iegūtajiem kompleksiem un vājībām.

KAD REIZ JŪS BEIGSIET ŅEMTIES AP SEVI UN STUTĒT SAVAS MĀKSLĪGĀS FASĀDES?!
Atbrīvojiet taču sevi reiz no maskām, kompleksiem, iedomām un bailēm!
Atbrīvojieties!

Jo:
NEKAS
TĀ NEATBRĪVO

PATIESĪBA!

Sāciet mīlēt sevi par to, KAS Jūs esat, par to, KA Jūs esat, par to KĀDI Jūs esat - un pāries bailes no citu viedokļiem par jums!
Atsāciet būt bērni, jo neviens, kurš nebūs kā bērns, neiegūs Patiesību, Mieru un Laimi!



...ai, es laikam esmu par skarbu šovakar, bet ar jums reizēm ir tik grūti! Jūs griežaties ap savu asi, maldāties trīs priedēs vien tādēļ, ka ir iedzītās bailes no Patiesības. Es jau jūs tāpat mīlu un man jūs ļoti patīkat... es tikai vēlos, kaut jūs zinātu, cik dzīve var būt viegla!

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:29
[info]nenormaaliigaa

ai, nē, es nemaz to postu neesmu redzējusi. :)

Tā cibiņu postēšana par atklātību bija tikai pēdējais piliens, lai uzrakstītu šo postu, kas man jau kādu laiku galvā dažādu situāciju dēļ :)

Neķeriet neviens personiski un pārāk tieši :)
"Meli" pie šī posta ir vairuma cilvēku problēma kopumā - "melošana sev" - nespēja paskatīties uz sevi tādu, kāds esi patiesībā.

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:35
[info]romija

Ja cilvēks spētu paskatīties uz sevi tādu, kāds ir patiesībā, tad atrisinātos visas iespējamās problēmas. Uz zemes dzīvotu cik tur to miljardu ideālu cilvēku. :)

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:38
[info]nenormaaliigaa

nuja!

wiiiiiiii
:)

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:40
[info]romija

Nu, un tad vairs vispār nekam nebūtu jēgas, ja tā padomā. ;)

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:44
[info]nenormaaliigaa

Nu tas atkarīgs no tā, kas šobrīd priekš Tevis ir jēdzīgi :)


man šķiet, ka vislielākā kļūda ir miskonceptā, ka attīstība ir cilvēces radīšanas mērķis, tipa - esam dzimuši, lai attīstītos kaut kādā, jebkādā virzienā.

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:49
[info]romija

Jā, patiesībā esam dzimuši, lai degradētos. ;)))

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:51
[info]nenormaaliigaa

nu ne gluži, nemēdies :P

attīstībai jānotiek, tā ir normāla parādība un ir ietverta Zemes darbības principā, tā eksistē visos procesos. Es domāju - kļūda ir uzsvara likšanā - cilvēki attīstību uzlikuši sev par pašmērķi nevis kā dabisku pamatprocesu.

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:52
[info]nenormaaliigaa

un līdz ar to ir nonākuši paši savā "attīstības" sprostā, graujot savu un savu bērnu pašapziņu, ja kaut kas nenotiek tā, kā "rakstīts".

cilvēki neprot vienkārši "būt".

Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:55
[info]romija

"cilvēki neprot vienkārši būt"
tas gan!


Pirmdiena, 10. Maijs 2010, 16:55
[info]nenormaaliigaa

nu principā par to arī ir mans posts :))))