|
Piektdiena, 18. Dec 2009, 00:14
...un, kad tas viss būs beidzies, es pastāstīšu, cik ļoti loģiska un nepieciešama bijusi šī notikumu secība. Es atkal esmu pilnīgā melnajā caurumā, atkal mēģinu caurbrist kaut kādu zampu (līdzīgi kā tieši pirms gada)...tikai šoreiz tas ir citādāk kā pagājšgad. Next level. Esmu pārgurusi, slima, dusmīga un grimstu apātiskā vienaldzībā par notiekošo, mans miegs ir tukšs, nespēju piespiest sevi celties, es gribu nomirt, bet nespēju...ai. Pārejoši. Uz redzēšanos. Līdz nākamajam līmenim. Drīz mani nāks modināt. Piektdiena, 18. Dec 2009, 18:49 beta
Man arī ir versija, kas skan manī kopš reizes, kad tikāmies. Piektdiena, 18. Dec 2009, 20:11 psihs
čau betiņ, tu biji tā smukā nenormālīgās draudzene vai nē? Piektdiena, 18. Dec 2009, 20:51 beta
čau;) :D protams, ka smukā ;) bet nedomāju, ka esam redzējušies ;) Sestdiena, 19. Dec 2009, 00:41 beta
Ka Tev primāri ir sevi darīt laimīgu. To enerģiju, kuru Debesis Tev dod ieguldīt savā laimē nevis citu glābšanā. Un tagad - lasot Tavu ierakstu - es atkal par to iedomājos. Sestdiena, 19. Dec 2009, 00:48 nenormaaliigaa
Varētu būt, jā. Labi līmējas kopā - šobrīd es tāpat neesmu spējīga ne par vienu parūpēties :) Sestdiena, 19. Dec 2009, 13:53 beta
Iespējams, tad - kad sajutīsi - savus jaunos mērķus par sevi=laimīgu, Debesis atkal dos enerģiju. Prieka par maz Tev varbūt bijis. Sestdiena, 19. Dec 2009, 14:07 nenormaaliigaa
:) Varbūt. Kopumā skatoties jau šķiet, ka mana dzīve ir viens liels prieks ar pāris starpgadījumiem, bet grūti jau tā nosvērt - varbūt man vajag vēl vairāk :) Šobrīd. |