Piektdiena, 18. Dec 2009, 00:14

...un, kad tas viss būs beidzies, es pastāstīšu, cik ļoti loģiska un nepieciešama bijusi šī notikumu secība. Es atkal esmu pilnīgā melnajā caurumā, atkal mēģinu caurbrist kaut kādu zampu (līdzīgi kā tieši pirms gada)...tikai šoreiz tas ir citādāk kā pagājšgad. Next level. Esmu pārgurusi, slima, dusmīga un grimstu apātiskā vienaldzībā par notiekošo, mans miegs ir tukšs, nespēju piespiest sevi celties, es gribu nomirt, bet nespēju...ai. Pārejoši. Uz redzēšanos. Līdz nākamajam līmenim. Drīz mani nāks modināt.
 ir doma | 40 raksta

Piektdiena, 18. Dec 2009, 16:05
[info]prtg

Labi, mazliet konstruktīvāk:

1. "Man ir tiesības nebūt" un "atgādini, cik slikti ir nebūt" norāda uz divām pretrunīgām vēlmēm - būt stiprai un patstāvīgai un reizē atkarīgai no kāda, kas palīdz tādai būt, tātad dvēsele ir ambivalentā stāvoklī, vai arī šīs pretrunas neviena neataino kaut kādu trešo un/vai ceturto stāvokli, kas ir patiesais iemesls vājuma un nelabsajūtai, bet kurš vēl nav tevī līdz galam noformulējies;

2. Vienīgai stiprums šajā pasaulē ir neiedragājams prieks par savu un citu cilvēku un visa radītā eksistenci.
Iepriekšējais - Atbildēt