Labi, mazliet konstruktīvāk:
1. "Man ir tiesības nebūt" un "atgādini, cik slikti ir nebūt" norāda uz divām pretrunīgām vēlmēm - būt stiprai un patstāvīgai un reizē atkarīgai no kāda, kas palīdz tādai būt, tātad dvēsele ir ambivalentā stāvoklī, vai arī šīs pretrunas neviena neataino kaut kādu trešo un/vai ceturto stāvokli, kas ir patiesais iemesls vājuma un nelabsajūtai, bet kurš vēl nav tevī līdz galam noformulējies;
2. Vienīgai stiprums šajā pasaulē ir neiedragājams prieks par savu un citu cilvēku un visa radītā eksistenci.