Jēzus līgava

Tā...it kā maza cerība, ka negulēšanas maratons 3 nedēļu garumā būs noslēdzies - atkal jau - uz nedaudz skumīgas nots. Nebūtu pat domājusi, ka nepilnu 10 dienu laikā tā pieķeršos tiem trakajiem itāļu "nindzjām". Tik sviestainas nodarbes skaidrā prātā kā kopā ar viņiem katru dienu, nebiju darījusi kopš bērnības. Tagad man ir par četriem brāļiem vairāk, ar kuriem kopā ārdīties pa jūrmalas smiltīm, apmeklēt piecus dažādus klubus vienā naktī, apgāzt dzīvokli un vecāku mājas, atrast uz ielas jocīgas smaržas marihuānu un izpīpēt, kāpt kokos, iegūt neizprotamas izcelsmes zilumus, āzēt kaimiņieni un uz rīta pusi atlūzt vienā gultā, sakrītot čupā pēc randomizācijas principa.
Viņu enerģija ir neizsmeļama, tik neizsmeļama, ka spēja iedvesmot pat mani notusēt trešo nedēļu no vietas. Viņi spēj sataisīt haosu jebkurā telpā, kurā sper savu kāju, tajā pašā laikā ienesot priecīgu un pozitīvu atmosfēru ar savām asprātībām un trako uzvedību. Un es nespēju viņus nemīlēt - lai arī cik nogurusi es būtu, ar vislielāko prieku es varu sacept viņiem brokastīs pankūciņas vai pasniegt kafiju nakts vidū pēc kārtējā tusiņa.
Garu atvadu runu vietā šķīrāmies ar gariem apskāvieniem un dienišķo "Ci vediamo dopo". Itālija taču ir tikpat tuvu, cik brauciens uz Liepāju - ja sagribās pavadīt nedēļu haotiskā tusiņā, atliek uzķert lēto reisu un pēc trim stundām neverending party can start!