Svētdiena, 2. Aug 2009, 14:53

Ļoti, ļoti, ļoti sen nebija bijusi šī sajūta - atvadīšanās no kāda, kura ļoti pietrūks. Piepildītā telpa kļuvusi tukša, bez paredzamas atkalredzēšanās. Laikam pamanījos iemīlēties...

...un vēl pamanījos atklāt, ka man piešķirta dāvana zīlēt kārtīs. Lai gan...tās kārtis jau tāpat nav īsti vajadzīgas. Visu, kas jāredz, redzu tāpat. Vien palīdz noformulēt domu, kā izrādās.

Svētdiena, 2. Aug 2009, 20:58
[info]klusums

Erm... tieši tam, piemēram, taro kārtis ir arī paredzētas - vieglāk noformulēt domu vārdos, kura jau tāpat ir sajūtama.