Sestdiena, 11. Apr 2009, 15:55

Un kā lai es jums saku "lai akmeni met pirmais tas, kurš negrēko", ja jūs, stingri pārliecinādami būdami, ka negrēkojat, mani vienkārši nomētātu ar akmeņiem?!!!
Kā lai es atzīstos, ka man ir skabarga, ja jūs, savu baļķu aizēnoti, mestos mani izsmiet par manu skabargu?
Kā lai es pastāstu, ka neesmu pilnīga, ja jūs, būdami droši par savu pilnīgumu, izstumtu mani no savas sabiedrības?

Es mēdzu kļūdīties, bet man nav neviena, kam es varētu par to pastāstīt. Vēl nekad neviens nav nostājies nevis man aiz muguras, bet man priekšā, lai pasargātu. Vēl nekad mūžā neviens nav bijis manā pusē tā, lai es to justu, lai es zinātu - viņš tur arī paliks. Līdz galam un vienmēr.

Kopš dzimšanas esmu mācīta nebūt es pati, nejusties vērtīga tikai par to vien, ka esmu. Kļūdīšanās ir negods, tādēļ kļūdu atzīšana automātiski liktu justies sliktai. Patiesums ir noniecināts līdz izsmiekla līmenim. Godīgums - uzskatīts par naivumu un muļķību. Ir izstradājusies nepieciešamība pierādīt savu taisnību un savus talantus, kaut arī man nemaz nepatīk justies labākai par citiem. Jāpierāda tādēļ, ka vērtība netiek piešķirta pati par sevi. Jāpierāda tādēļ, lai izdzīvotu, lai nenomētātu ar akmeņiem, lai neizstumtu, lai neizsmietu.

KĀ CILVĒKI VAR NODZĪVOT MŪŽUS, MELODAMI!?

Melodami sev un ikvienam, melodami par gandrīz katru savas dzīves soli! Nevis cenšoties kopīgi priecāties par dzīvi, radot kaut ko skaistu, liekot savu roku klāt LIELAJAM Pasaules Skaistumam, bet gan nemitīgi graujot to, ko kāds cenšas radīt. Graujot, jo pašiem nav drosmes nolikt masku un priecāties. Šķietami vieglāk ir graut.

Es esmu nogurusi no maskām. Esmu nogurusi no savtīguma, meliem, intrigām un mākslīgām darbībām! Esmu nogurusi no graušanas! Es gribu nolikt masku, tā manī izraisa riebumu, es nespēju cienīt sevi par to, ka to nēsāju. Pat tad, ja tās noņemšana nozīmē nošaušanu, dzīve melos ir nevērtīgāka par dzīvi vienatnē. Es ļoti ceru, ka kāds, kuram arī būs bijusi drosme noņemt masku, mani atradīs. Es zinu, ka tā būs!

Uz redzēšanos!

Sestdiena, 11. Apr 2009, 17:51
[info]nenormaaliigaa

Redzi, par to jau es runāju savā postā - par MASKĀM! Aizvainot kādu var tikai tad, ja tiek ar nolūku mēģināts cilvēku pazemot. Ja baidies mani aizvainot, acīmredzot pats neesi drošs par tā, ko vēlies pateikt, labumu man.

Starp citu, runājot par palīdzēšanu - īsta palīdzēšana ir tad, kad tas kādam dod kaut ko labu. Padomā, vai tā būtu palīdzēšana - norādīt man, ka es šajā postā kļūdījos.
Faktiski es pat nevienu nevainoju, rakstot postu. Even more, šis posts bija galvenokārt runāja par mani.
Šis posts no visiem cilvēkiem, kas mani lasa, izvelk tos, uz kuriem tas visvairāk attiecas. Pagaidām - uz Tevi. Jā, un uz mani. Visa šī sarakste ir nožēlojama.

Sestdiena, 11. Apr 2009, 22:28
[info]sickboy

Nu piedod, es vairs nedošu tev nekādus padomus. Es tevi noturēju par sevi, dodot tev padomus par bhakti un draudzi, es patiešām biju pārliecībā, ka tu to uztversi pozitīvi, jo es pats tādus norādījumus uztvertu vairāk nekā pozitīvi, ja tie tiktu adresēti man. Man tas nav no grāmatas un man tas nav tukša skaņa, es dzīvoju tajā (sirds līmenī). Ja tev mani no sirds nrakstītie komentāri izraisa tik dedzīgi negatīvu reakciju, tad es nezinu, par ko es varu ar tevi runāt un kas tev būtu labs.

Svētdiena, 12. Apr 2009, 02:08
[info]sickboy

ai iiven don-nou vat aar ju talking abaut. :)

Svētdiena, 12. Apr 2009, 08:50
[info]nenormaaliigaa

Atvaino, es vakar tiešām biju agresīva, tas nav veids, kādā es būtu gribējusi ar tevi runāt, tomēr tai mirklī citādi nespēju.

Lai vai kā tas nemaina to, ka nejūtu tavos vārdos izpratni par to, ko tu saki. Ne tikai šajā diskusijā, bet arī visās iepriekšējās, kas mums bijušas. Varbūt ka tev ir vērts par to padomāt, jo es neesmu vienīgā, kas vienmēr tev oponē šajās diskusijās.

Svētdiena, 12. Apr 2009, 10:24
[info]sickboy

Jā, es esmu savādāks un nemateriālāks nekā citi. Es reizēm to nepiefiksēju. Bet visam, ko es saku, ir jēga.