Otrdiena, 31. Mar 2009, 00:38

Es nezinu, vai šis ir brīdis, lai atslābtu vai lai taisītu kickass gājienu.
Un es tiešām gribētu, lai man beidzot kāds pasaka priekšā! Kāds, kurš nevis vienkārši izteiktu "viedoklīti", balstītu uz personīgajām ambīcijām, bet tiešām ļautu man sajust atbildi. Tā, ka tā pārliecina mani nešaubīgi un iekārto visas manas šūniņas pareizās rīcības virzienā.

Yes, God, I'm talking to you! :)
 ir doma | 48 raksta

Otrdiena, 31. Mar 2009, 13:10
[info]nenormaaliigaa

Dieva mīlēšana automātiski neizslēdz lepnību. no Tevis teiktā (kā jau minēja arī romija) izstaro iedomība, Tu jūties pārāks par "ateistiņiem", kas ir materiāli piesārņoti, jo neizjūt kaislīgu mīlestību pret Tevis pielūgto dievu. Arī ateisti var nebūt skaudīgi, var nebūt lepni.

Tu esi definējis vārdu "reliģija"? Uz kāda pamata Tu atļaujies uzsvērt, ka romija saprot nepareizi? Vai tā atkal nav lepnība un iedomība, kas norāda, ka Tu noteikti esi šeit TAS, kurš saprot pareizi.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 31. Mar 2009, 21:22
[info]sickboy

Man nav jājūtas lepnam, ka esmu ar Dievu, jo zināšānas par Dievu es esmu saņēmis kā žēlastību. Es esmu personāloists (ticu Dievam kā personībai). Impersonālisti varētu justies lepni, jo pēc viņu koncepta tikai personīgā piepūle nodrošina apgaismību, nevis žēlastība. Ateistiem nav tā paveicies, bet tās ir tikai materiālās dabas īpašības (viņu ateisms utt.), viņi paši kā dvēseles nav ateisti.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 31. Mar 2009, 21:33
[info]sickboy

Un tu varbūt nedaudz jauc dažas lietas. Es rakstu ugunīgi. Es tāpat rakstu savā blogā, tas nav aiz lepnuma, bet uguns stihijas.
Iepriekšējais - Atbildēt