ai, labi, čau. jāaizbrauc ka uz Franciju. jāpārdomā dzīve. mani izmeta no laivas. no sākuma es domāju, ka jāmēģina slīkt, bet ātri izlēmu, ka tas būtu galēji stulbi. tad es kādu brīdi (līdz šodienai) domāju, ka varētu peldēt pa to ūdeni, kamēr uzrodas kāda saliņa vai laiviņa - ja nu paveicas. šovakar mani ļoti mēģināja pārliecināt, ka tas arī būtu nevietā, ka tā laiva bez manis nepeldēs un ka MAN VAJAG to laivu stūrēt, ka es to varu, ka es to gribu un ka vispār man tas ir nepieciešams. tagad jūtos tā, ka jāpeld atpakaļ, jālien iekšā laivā, no kuras mani izmeta, jāpagrūž malā viltus stūrmanis un vispār - jākļūst par kapteini. jo es ESMU kapteinis. es piedzimu par kapteini. pienācis laiks saņemt par to naudu. labdarības periods beidzies. mani nodeva, jo es to ļāvu. šī ir mana dzīve. mans okeāns, mans kuģis. kā gribu - tā daru. tas interesē tikai mani, tas vajadzīgs tikai MAN. vispār jau nekā cita, izņemot mani, nav.
jā, un vēl - man drīz apniks šokolāde. pienācis laiks kam īstam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}