Redzēju "Rīgas sargi". Nav sajūsmas. Bet man patika filmas galvenā doma, mērķis, kādēļ tā veidota. Emociju gan nekādu filmas laikā, kaut arī par kvalitāti sūdzēties nevaru. Bieži redzamas samākslotas epizodes, emocijas. Nav patiesuma, nerada nekādu iekšēju pacēlumu. Holivudiska stīga vijas cauri filmai, kas arī radīja šo plaisu emocijās starp mani un filmu - nejutu nekādu latvietiskumu tajā. Pilnīgi paralēli man visi tie notikumi. Nebija TĀS īpašās sajūtas, kura parasti ir, skatoties latviešu filmas (īpaši - par karu). Jā, laikam tieši samākslotība un pārspīlējumi, vēlme padarīt visu LIELĀKU nekā tas ir/bija, radīja šo nedabiskumu. Holivudas grāvējs, ne emocijas raisoša filma. Un Ulmaņa atveidotājs - sliktākais tēlojums ever, arī aktiera stāja un uzvedība bija neatbilstoša prezidentam. Jāsaka - ne pie vienas latviešu filmas nebiju tā garlaikojusies kā pie šīs. Spriedze parādījās tikai stipri pie beigām. Jau no pirmajām piecām minūtēm jutu - NAV.
Bet - atkārtoju vēlreiz - atbalstu filmas galveno vēstījumu skatītājiem. Liels prieks, ka cilvēki ieguldījuši laiku un naudu šāda mērķa labad.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}