Trešdiena, 19. Sep 2007, 13:33

Pēdējās piecas dienas nepamet sajūta, ka laiks doties prom.
Bet vispār - kāda starpība? Tam visam tāpat ir tikai relatīva nozīme. Pārāk relatīva. Pārvērtēšanas periods man. Labāk jau nu turēties stipri un nesajukt. prātā. Reizēm gribās parunāt, bet vēl vairāk gribas nerunāt. Man nav ko Tev teikt. Pēdējās piecas dienas esmu pavadījusi dialogā ar sevi - intensīvākā kā jebkad. Ja Tev būtu ko teikt, es, iespējams, gribētu to dzirdēt. Jā! Es gribētu paklausīties!
 ir doma | 17 raksta

Ceturtdiena, 20. Sep 2007, 10:25
[info]nenormaaliigaa

Tavi vārdi mani apstulbina.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Sep 2007, 12:23
[info]prtg

Kas apstulbina? Tava teksta mana interpretācija? Kāpēc gan ne? Es varu uzrakstīt vēl kādas trīs, bet šī bija pirmā, kas iešāvās prātā :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 21. Sep 2007, 09:17
[info]nenormaaliigaa

Nē, apstulbina neloģiska atbilde uz konkrētu jautājumu ;)
Ja es jautāju :"Kura teksta? Komentāra vai posta?" un Tu atbildi ar "Teksta", tad man nudien nav saprotams - uz kuru no piedāvātajiem variantiem tas attiecas.

Bet nu...mans posts bija par mani. Tas nebija par vīrieti, tas nebija vispār par konkrētu cilvēku. Tās ir manas pēdējo dienu izjūtas, proti, man vienkārši nav ko teikt. Es nezinu, ko teikt, es gribu paklausīties, kas citiem ir sakāms. Vēl praktiskāka vēlme ir vēlme pēc filosofiska rakstura sarunas ar cilvēku, kas būtu gudrāks par mani. Mani ir vienkārši pārņēmušas līdz šim nebijušas izjūtas un attieksme pret visu, ka gribās kādu, kas palīdzētu tās salikt pa plauktiņiem.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 21. Sep 2007, 10:53
[info]prtg

Atvaino, ar "tekstu" es biju domājis postu :) Tā kā pats esmu kā mazā laiviņā vētrainā jūrā, es Tev diez vai varēšu palīdzēt, vismaz ne šobrīd.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 21. Sep 2007, 11:32
[info]nenormaaliigaa

Nu patiesībā - tas, vai cilvēks ir gudrāks, nebūt nav vienmēr noteicošais. Reizēm taču pat neatkarīga garāmgājēja izteikta frāze spēj kā naglai uz galvas iebelzt un sakārtot skrienošās domas glītā secībā :)

Btw - šķiet, "mazās laiviņas" sindroms ir izplatīts - nupat ar vienu draugu vienojāmies, ka viņam arīdzan ir līdzīgi :)

Viss tāpat ir viens un tas pats. Viss ir viens. Burvīgi to apzināties, however...
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 21. Sep 2007, 11:41
[info]prtg

Esmu pamanījis, ka daudz ko sakārto tas, ko iesaki otram. No šāda viedokļa kāds, kurš lūdz padomu ir ideāls sarunbiedrs, jo viņam dotais padoms vienlaikus ideāli noderēs pašam, savukārt sarunbiedram vienmēr paliks izvēle vai padomu pieņemt, vai nē.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 21. Sep 2007, 12:00
[info]nenormaaliigaa

Piekrītu. hmm...tagad tikai vajag atrast kādu, kam dot padomu! :D
Kaut faktiski - pielēca - (dievinu dzīvi šai mirklī - man patīk, kad lietas notiek liktenīgi, likumsakarīgi, reizē utml) - tieši tas tikko ir noticis. Pēdējās 30 minūtēs tieši devu padomu draugam, vienlaikus pati kārtojot savas domas tajā sakarā. :)
Iepriekšējais - Atbildēt