Trešdiena, 19. Sep 2007, 13:33

Pēdējās piecas dienas nepamet sajūta, ka laiks doties prom.
Bet vispār - kāda starpība? Tam visam tāpat ir tikai relatīva nozīme. Pārāk relatīva. Pārvērtēšanas periods man. Labāk jau nu turēties stipri un nesajukt. prātā. Reizēm gribās parunāt, bet vēl vairāk gribas nerunāt. Man nav ko Tev teikt. Pēdējās piecas dienas esmu pavadījusi dialogā ar sevi - intensīvākā kā jebkad. Ja Tev būtu ko teikt, es, iespējams, gribētu to dzirdēt. Jā! Es gribētu paklausīties!
 ir doma | 17 raksta

Piektdiena, 21. Sep 2007, 11:41
[info]prtg

Esmu pamanījis, ka daudz ko sakārto tas, ko iesaki otram. No šāda viedokļa kāds, kurš lūdz padomu ir ideāls sarunbiedrs, jo viņam dotais padoms vienlaikus ideāli noderēs pašam, savukārt sarunbiedram vienmēr paliks izvēle vai padomu pieņemt, vai nē.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 21. Sep 2007, 12:00
[info]nenormaaliigaa

Piekrītu. hmm...tagad tikai vajag atrast kādu, kam dot padomu! :D
Kaut faktiski - pielēca - (dievinu dzīvi šai mirklī - man patīk, kad lietas notiek liktenīgi, likumsakarīgi, reizē utml) - tieši tas tikko ir noticis. Pēdējās 30 minūtēs tieši devu padomu draugam, vienlaikus pati kārtojot savas domas tajā sakarā. :)
Iepriekšējais - Atbildēt