|
|
Pirmdiena, 27. Aug 2007, 21:50
Tās grāmatas dīkst lasīt tikai reizi gadā noteiktā dienā. Un nedrīkst tām tuvumā atrasties svešinieki, jo to domas var ietekmēt grāmatu saturu. Nē. Vārdi grāmatās nemainīsies, tikai cilvēks, kas tās lasīs, nespēs vairs tīrā veidā uztvert tur esošo informāciju. Tu, kad raksti tekstu, nodod tajā sevi, savas sajūtas - neatkarīgi no vārdiem. Jutīgs cilvēks uztvers to, ko Tu patiesībā saki - arī tad, ja vārdi būs maldinoši. Jo vairāk cilvēku lasa senos garīgos tekstus, jo sakropļotāka kļūst sabiedrības uztvere. Katrs indivīts tos ietekmē ar savu viedokli un interpretāciju, veidojas sabiedriskā doma/egregors, no kura izkļūt ir tikpat kā neiespējami. Vēstījums tiek pārvērsts pasakā - interpretācijā par to. Arvien grūtāk kļūst saprast, atrast, aptvert Patiesību. Ja tāda eksistē. Otrdiena, 28. Aug 2007, 09:18
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) beta
Pēc Reiki iniciācijas sākās it kā negatīvu notikumu virkne = vai tā? Otrdiena, 28. Aug 2007, 12:44
prtg
Pēc neveiklas apiešanās ar "instrumentu", tas kaut kā pavērsās pret lietotāju un sākās murgs, cilvēks, zaudējis jebkādu saikni ar jebko, dienām un naktīm raudāja divus mēnešus no vietas. Otrdiena, 28. Aug 2007, 14:59
beta
Tas ne vienmēr ir slikti un nodara ļaunu, tā var būt arī attīrīšanās, kas no vienas platformas izskatās kā instrumenta pavēršanās pret lietotāju, bet no citas platformas - kā dvēselei vajadzīga transformācija. Bet kopumā, protams, svarīgs ir Skolotājs, locis - kurš vada procesus. Un otrkārt - reiki vairāk saista ar augšējiem enerģētiskajiem centriem, bet - ja nav stabilas "apakšas", tad nevajadzētu pārāk strauji attīstīt "augšas". Otrdiena, 28. Aug 2007, 16:50
prtg
Jā. Skolotājs nespēja palīdzēt un kaut kā īpatnēji iztulkoja notikušo kā ļauno spēku vēršanos pret viņu pašu, jo viņš darot pārāk daudz laba un tas tagad no ļaunā atspēlējies caur mācekli. Šāds skatu punkts man nav īsti pieņemams, kaut cilvēcīgi varu saprast šo aizsargreakciju kā tīši iedomātas cēloņsakarības konstruktu, ja mācība a priori paredz skolotāja autoritātes neapšaubāmību. Manuprāt tā ir sava nozīmīguma pārspīlēšana, kas ir pretrunā ar labu garīgo praksi. Bet ne jau man par to spriest. Domāju, ka viss ir noticis ļoti labi, kaut arī mums, kas viņu labi pazinām tas prasīja savu tiesu nervu un uzmanīgas pacietības un baiļpilnu šaubu, bet līdz ar viņa atdzimšanu arī manī atdzima kaut kas, kas bija jau piemirsies no laikiem, kad pats biju pamatīgi savērpies sevī un kad tiku no tā visa ārā, es atkal sajutu savī gaviles par šķietami neiespējamā iespējamību. Piektdiena, 31. Aug 2007, 15:45
beta
---------Skolotājs nespēja palīdzēt un kaut kā īpatnēji iztulkoja notikušo kā ļauno spēku vēršanos pret viņu pašu, jo viņš darot pārāk daudz laba un tas tagad no ļaunā atspēlējies caur mācekli.---------------- mja. prieks, ka viss noharmonizeejaas:) |