Jēzus līgava

Jā. Skolotājs nespēja palīdzēt un kaut kā īpatnēji iztulkoja notikušo kā ļauno spēku vēršanos pret viņu pašu, jo viņš darot pārāk daudz laba un tas tagad no ļaunā atspēlējies caur mācekli. Šāds skatu punkts man nav īsti pieņemams, kaut cilvēcīgi varu saprast šo aizsargreakciju kā tīši iedomātas cēloņsakarības konstruktu, ja mācība a priori paredz skolotāja autoritātes neapšaubāmību. Manuprāt tā ir sava nozīmīguma pārspīlēšana, kas ir pretrunā ar labu garīgo praksi. Bet ne jau man par to spriest.

Domāju, ka viss ir noticis ļoti labi, kaut arī mums, kas viņu labi pazinām tas prasīja savu tiesu nervu un uzmanīgas pacietības un baiļpilnu šaubu, bet līdz ar viņa atdzimšanu arī manī atdzima kaut kas, kas bija jau piemirsies no laikiem, kad pats biju pamatīgi savērpies sevī un kad tiku no tā visa ārā, es atkal sajutu savī gaviles par šķietami neiespējamā iespējamību.