Zili lillā zibeņi, pērkona grāvieni...gāž kā pa Jāņiem - sasalis lietus! šķiet, drīz varēs peldēties iet un kailām pēdām pa zemi staigāt, jāsagaida tik vēl divi pērkona dārdi.
es nēsmu mēsls tavā pasaulē nekas nedzīst, nekas neaug jo tā ir labā baltā pasaule un mē esam pelēki bez krāsām mēs medzām mīlēt paši sevi mēs mīlējām viens uz otra mas spriedums ir parakstīts mērija, viskijs, mēs kliedzām kā insekti un pasaule tagad ir tik neglīta