Pirmdiena, 15. Jan 2007, 23:34

Pirmo reizi mūžā man bija tā, ka reāli paliek fiziski slikti no kāda cilvēka klātbūtnes. No pilnīgi sveša cilvēka garāmpaiešanas. Sieviete pieturā gaidīja transportu un lēni pārvietojās šurpu-turpu man garām. Ikreiz, kad viņa gāja man garām, mana sirds iedauzījās stiprāk un kaut kas iekšās notrīcēja. Kas viņā bija tāds, kas izraisīja manī tik spēcīgas sajūtas?... Žēl, ka tuvumā neviens gaišreģis vai dziednieks nebija, būtu interesanti zināt, kāds iemesls bija tik spēcīgām sajūtām, tik pēkšņam pagriezienam manā praksē. Ja nu gadās to piedzīvot vēl kādreiz, jāzina tak, ar ko rēķināties...
Garastāvoklis:: gaidošs
 ir doma | 28 raksta

Otrdiena, 16. Jan 2007, 09:51
[info]morraa

Jāmāk turēt sevi mierā. Tad tās sievietes netuvosies :)
Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 16. Jan 2007, 10:59
[info]nenormaaliigaa

Vot, tas āķis tāds, ka es tak galīgi mierīga biju. Un vispār pēdējā laikā esmu arvien mierīgāka.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 16. Jan 2007, 11:03
[info]morraa

Esmu lasījis japāņu grāmatās, ka nedrīkst ļaut pretiniekam iespaidot tevi, tavu mieru. Lai viņš lēkā un bļauj, tu stāvi mierā. Ārējais miers nav tik svarīgs - svarīgs šai gadījumā ir iekšējais. Laikam, tas nav tik vienkārši, ja par to raksta.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 16. Jan 2007, 11:13
[info]nenormaaliigaa

Tas tiešām nav nemaz tik vienkārši, bet šajā gadījumā - viņa jau nebija mana pretiniece - kaut gan...ja tā padomā...neapzināti, es tiešām centos izdarīt to, ko Tu saki par tām grāmatām, proti, es mierīgi apsvēru, kas notiek un pat mēģināju veidot zināmu aizsardzības apli sev apkārt.
Iepriekšējais - Atbildēt