Pirmdiena, 15. Jan 2007, 23:34

Pirmo reizi mūžā man bija tā, ka reāli paliek fiziski slikti no kāda cilvēka klātbūtnes. No pilnīgi sveša cilvēka garāmpaiešanas. Sieviete pieturā gaidīja transportu un lēni pārvietojās šurpu-turpu man garām. Ikreiz, kad viņa gāja man garām, mana sirds iedauzījās stiprāk un kaut kas iekšās notrīcēja. Kas viņā bija tāds, kas izraisīja manī tik spēcīgas sajūtas?... Žēl, ka tuvumā neviens gaišreģis vai dziednieks nebija, būtu interesanti zināt, kāds iemesls bija tik spēcīgām sajūtām, tik pēkšņam pagriezienam manā praksē. Ja nu gadās to piedzīvot vēl kādreiz, jāzina tak, ar ko rēķināties...

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:13
[info]nenormaaliigaa

nu es to nejutu - tas taču bija ārā. Neba nu es viņu ostīju. Es gribēju, lai viņa ātrāk paiet tālāk un pazūd no acīm.

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:15
[info]psihs

Es gan būtu paostījis, paspaidījis, kas zin, varbūt ņemama, forma tad normāla, ne?

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:18
[info]nenormaaliigaa

nē. Viņa bija diezgan neņemama.

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:25
[info]psihs

tad jau RAWGANA!!! drošvien uzlika tev lāZtu ;(((( ak Waj

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:29
[info]nenormaaliigaa

nu iespējams, ka ragana...bet neuzlika tak. Viņa man neko nevar uzlikt.

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:37
[info]psihs

oWk ezs ewju guWleet! LauWminjA maWn gaWliiWgi ir sAwpiZsuZi praaWTU

Otrdiena, 16. Jan 2007, 00:41
[info]nenormaaliigaa

davaj, turies. neļauj visādām laumiņām uz sevi iedarboties! TEV IR TIESĪBAS PATEIKT NĒ!

Otrdiena, 16. Jan 2007, 01:12
[info]psihs

Nu EZs WinJu NeWnjeWmu NowpiWtnI