| |
[15. Apr 2008|18:21] |
Tad nu beidzot mājās. Gara diena likās. Vakars noteikti atkal rādīsies īss. Bet ko tur padarīsi?
Nogurums. Uzpīpēšu. Vismaz tik daudz prieka man ir palicis. Uzpīpēšu un atbildēšu ko nebūt uz to sms ''braucam ar riteņiem?''. Ja fantāzija vēl darbojas pēc tik apnicīgas darba dienas, tad varbūt izdosies atšūties no šī piedāvājuma. Es ienīstu riteņbraukšanu. Un negribu pārģērbties nekādos sportiskos apģērbos, jo es ienīstu sportiskus apģērbus. Tad sajūtos kā urla vai arī homoseksuālis, vai pediņš. Visvairāk pasaulē no visa sporta apģērba es ienīstu šortus. Pat bokseršoti ir ciešami (it sevišķi, ja gribi justies smuks, vai arī padaiļoties kādas sievietes dēļ)! Nē, nu nerunāsim par to.
Man atkal kabatā ir Winston. Dūmi peld gaisā un lien ārā pa pavērto logu. Tomēr tāpat gaiss ir pārblīvēts ar dūmiem, un tie nekur vēl ilgi neies. Esmu aizvilcis aizkarus priekšā atvērtajam logam, jo saule man diez ko nepatīk. Vismaz pēdējās dienas prāts kaut kā atsakās pieņemt pavasari. Varbūt tas ir ''nekādas'' omas dēļ? Nesaprotu. Taču vispatīkamāk ir iedomāties, ka ārā līst lietus. |
|
|
