|
[15. Apr 2008|09:45] |
Kārtējais rīts darbā. Šodien vairs galva nesāp un esmu normālā noskaņojumā, taču nespēju beigt blenzt uz zilajām debesīm, kas kā tumša okeāna dzīle krāsojas aiz mana kabineta baltajiem plastmasas logiem. Šīs debesis skurbina un liek sagriezties manai galvai. Man liekas, ka es esmu kaut ko aizmirsis, un šī ledusaukstā debesu dzīle man to cenšas pateikt. Bet kas tas ir? |
|
|