| Dzērāju stāstiņi. |
[3. Jan 2009|11:38] |
| [ | mūzika |
| | London after Midnight - Where Good Girls Go to Die | ] |
Nodzēros pavisam pretīgi (ne jau nu manai dūšai, bet morālistiskajiem mietpilsoņiem) un seksa netrūka. Pohains esmu iegriezies mājās un izbaudu vemšanu pie sava tualetes poda, uz sava pūkainā paklājiņa. Rokas dreb. Laikam būšu mazliet pārdozējis konjaku. Laikam iešu vemt vēl, bet noskaņojumu nebojā. Svētkos jau pieradu vemt. Zinu, ka nav veselīgi tik daudz dzert, bet kāda starpība. Man tāpat nav nekā cita labāka, ko darīt. Varētu visu darīt zolīdi, bet mani tas neinteresē. Tas ir garlaicīgi. Es pietiekami ilgu laiku esmu bijis ieturēts un lipinājis sev klāt cilvēkus kā stulbas mušas.
Mīlu alkoholu un cigaretes, bet sievietes ķermeni es tomēr necienu. Kā daži meklē īsto mīlestību, ko cienīt, godāt un mīļot, sūdzoties, ka nespēj satikt cienīgu sievieti. Gluži tā es nespēju atrast ķermeņi, ko cienītu un mīlētu. Pat savu ķermeni es nemīlu. Tas vienkārši ir. Tāpat ir visi citi ķermeņi un es gribēdams nespēju raisīt emocijas.
Šonakt nācās pārdzīvot milzīgas šausmas un pretīgumu, jo blakus gultā guļošais pārītis, domādami, ka es jau guļu paskaļi strīdējās par to vai derētu drāzties, vai tomēr nē, ja šajā istabā guļ vēl viens cilvēks. Puisis centās meitenei ieskaidrot, ka es guļu, viņa centās kaut kā atrunāties, bet slikti sanāca. Dzirdēju kā meitene lēnām krīt panikā, sākot aptrūkties argumentiem. Čaukstēja palagi. Kāds tika cieši izčamdīts un satverts, kaut kas vārgi spirinājās pretī.
Sāku skaļi klepot pa visu istabu.
Meitene uzreiz teica, ka, redz, es klepoju un to nedrīkst darīt. Puisis apvainojās un pagriezās uz otru pusi. Es atviegloti uzelpoju un aizvēru acis, lai ietu gulēt. Te atskanēja blīkšķis, un es uzlecu pussēdus. Pustumsā ieraudzīju uzmācīgo, apvainoto mīlnieku izgrūztu no gultas. Meitene mierīgi iekārtojās pa vidu un pagrieza puisim muguru. Es sāku smieties un aizgāju pasmēķēt.
Bet ar to viss nebeidzās. Kad es atkal nekustīgi gulēju un blenzu uz savām rokām, puisis (ierāpies gultā) atkal sāka meitenei uzmākties. Viņa atkal atteica. Klusums.
Puisis atkal izteica piedāvājumu. Meitene dusmīgi uzlēca augšā un sāka kūņoties viņam pāri prom no gultas. Viņš to pārprata satvēra viņu aiz gurniem. Meitene atteica, ka ļoti grib uz tualeti, un viņš nīgrs palaida viņu vaļā.
Meitene neatgriezās.
Man jau patīk. Cik gan vīrieši var būt stulbi. Ja es mācētu kaut ko dziļi izjust, es izjustu dziļu kaunu. Tas puisis jau arī bija tāds lempis ar lieliem zobiem, bet īsts gnīda. Piezīdās smalciņajai blondīnei.
Nu jebkurā gadījumā es izglābu viņas draudzeni, kurai acīmredzot stulbais lempis krita uz nerviem, bet viņa nenāca gulēt pie manis. Mēs tikai papļāpājām, smēķējām uz balkona, klausījāmies mūziku no viņas pleijera un skatījāmies zvaigznēs.
Man nav nobeiguma šim stāstam.
Ak, esmu sajūsmā par sarkasma pilno sirdi! Esmu tik daudz pieredzējis, ka varētu uzrakstīt veselu, smieklīgu romānu par to cik stulbi ir apkārtējie ar savām jūtām un seksu. |
|
|
| Comments: |
you made my day :D :D :D :D :D | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}