| |
[23. Nov 2008|11:24] |
Ironiski, ka man bija randiņš ar meiteni. Šorīt visu rītu domāju par viņu un liekas, ka esmu mazliet apburts. Iemīlējies no pirmā acu skatiena? Tas jau ir par salītu. Es iemīlos tikai tad, kad to pats vēlos.
Esmu vislabākajā omā un tūlīt iešu izkārties pa logu, lai uzsmēķētu. Atraidīju vienu cilvēku, kas gribēja iet ar mani uz garlaicīgu prezentāciju, un izslēdzu draugus. Es labāk gribētu aiziet uz kādu filmu.
Vispār es iešu viens pats pastaigāties. Dirnēšu parkā uz kāda soliņa un smēķēšu. Vērošu cilvēkus un pie sevis smaidīšu. Ausīs skanēs mūzika.
Dzīve man tā piemērojas, bet es negribu to dzīvot. |
|
|
| |
[23. Nov 2008|21:38] |
Pēkšņi visiem uznākusi baigā nostaļģija. Kā tādiem suņiem. Man gan nav nostaļģijas, jo es visu laiku tādā dzīvoju un sniega vētra manu iekšējo noskaņojumu nemaina.
Ārā laiks pēc slima suņa. Vētra. Kupenas. Tumsa. Vējš. Satiku dažus labus neprāšus, kas gribēja doties uz līci. Nosmīkņāju un atteicos no braukšanas līdz. Par to dabūju vēl vairāk sniega nekā jau biju apputināts. Kad ienācu mājās, izskatījos pēc staigājošas egles.
Tikko kāds iemeta sniega piku logā. Pagalma pusaudži, kas ziema vai vasara, pavasaris vai rudens, sēž ārā, laikam atriebjas par to, ka neiedevu viņiem cigareti. Man vienalga cik viņiem gadu, bet nebiju devīgā noskaņojumā. |
|
|
| |
[23. Nov 2008|22:14] |
Es jūtos tik pašapmierināts ar sevi, ka daži noteikti no skaudības nomirtu. Es esmu atlaidies krēslā, smēķēju, manus plecus apņem pleds, un mamma aicina nākamnedēļ braukt paēst kotletes.
Nerunāšu apkārt, jo tās ir tikai laba garastāvokļa blakusparādības. Es saprotu, ka viņa ir pārāk laba, naiva un 'saulaina', lai es viņu mīlētu. Viņa ir harizmātiska, un tieši tāpēc es uzķēros. Meiteni ar rozā brillēm skatījumā uz dzīvi man nevajag. Kaut... varbūt es pārsteidzos? Manā gultā vietas daudz, viņai ir labs augums, laiku ar mani neizniekos (ko nevarētu teikt par mani), viņa būs noderīga. Vēlāk man viņa apniks ar to, ka ir tik priecīga un naiva. Tā notiks, bet man vajag to, ko vajag. Ir ziema. Mēs visi meklējamies kā suņi. |
|
|