nelasilasi

Māris Brancis. Marta Alberinga. Kāpt mūzas kalnā.

Šo taču es nevarēju neizlasīt, tāda kā obligātā literatūra. Grāmata tiešām ļoti informējoša, mazāk - emocionāla. Mazliet žēl.
Bet jebkurā gadījumā - visu cieņu pionierei! Un PALDIES!

diezgan patiesi vārdi no ievada:

"Marta Alberinga ir māksliniece, kura līdz šim vienīgā latviešu kulturā un dejas mākslā savu mūžu veltījusi vienīgi spāņu tautas dejai. Spāņu kaislīgās, temperamentīgās dejas gan ir skatāmas baleta izrādēs, kāda no tām arīdzan tiek parādīta koncertos, taču tās lielākoties ir baletizētas, pielāgotas mūsu priekšstatiem par šīs tautas eksotisko kaismi. Tām ir maz sakara ar dejām, ko spāņi izkopuši un gadsimtiem ilgi dejojuši. Īstās spāņu tautas dejas ir apvaldītas, izdzīvotas iekšēji. Par kaisli un temperamentu vēsta kastaņešu un kāju piesitienu ritmi, roku kustības, auguma saspringtība, acu zibšņi."

/M.B./

Viljams Fjenness. Sniega Zosis.

Rimta un klusa grāmata, kas sevī atstāj daudz vietas lasītāja paša pārdomām.
Mazliet dabas grāmata, mazliet ceļojuma apraksts, mazliet portretu galerija, pavisam mazliet - mācību līdzeklis. Māca putnu sugas un instinktus, bet visvairāk - prieku par mazām, baltām lietām.


"Daži domāja, ka ziemeļblāzmu rada vecas sievas, kas dejo ar baltiem pirkstaiņiem rokās, dievi, kas dejo, liesmas, kas spīd cauri debess velves plaisām, vai vulkānu izvirduma uguns tuvu pie pola. Citi sprieda, ka tā ir valkīru vairogu atblāzma tālu aiz lielajiem meža zosu bariem, aiz peldošajiem vaļiem vai ziemeļu ledus sagūstīto gulbju spārniem. Spožums, kas atspīd no milzīgiem siļķu un citu zivju bariem ziemeļu jūrās, vai gaisma, ko atstaro mirdzošs lapsas kažoks, kad tā cilpo pār Lapzemes mežiem."
/V.F./

Lakats ar magonēm : vēstules, dzeja. Sastādītāja Marta Balode.

Viss pa īstam.





"Viss ir tikai trausla pieskaršanās."

"Gribētos pie naktsvijolēm, pie Tevis apsēsties zem bērziem un ļaut, lai mākoņi mūs aizšūpo pasaulei pāri - visam, kas neīsts."

"Tu droši vien zini, kas tas ir - silti tai pašā ledusaukstajā kosmosā un pēkšņi - diviem silti"

"Pietiks ķīvēties. Brauc un ieskaties acīs."

Hūlio Kortāsars. Kāds, vārdā Lūkass.


Man patīk tas Lūkass!
Un grāmata ir tāda, ar ko spēlēties.


"Pēc tam, kad viņi ir padarījuši visu, ko darīja, abi pieceļas, nomazgājas, sapūderējas, iesmaržojas, sasukā matus, apģērbjas un tā soli pa solim atkal kļūst par to, kas viņi nav."
/H.K./


"Un tad gabaliņš no manis arī nokrita miris uz galdauta starp tādos gadījumos ierastajām frāzēm."
/H.K./

Ernests Hemingvejs. Ēdenes dārzs.



Hemingvejs kā vienmēr šarmants. Man patīk, kā viņš raksta. Šis teksts slīdēja man cauri gludi un baudāmi. Sajūta kā malkojot labu sarkanvīnu.

Saturs – laiskums, radošums, neciešamas, cimperlīgas sievietes un art de vivre Spānijas un Francijas kūrortos – īsti neaizrāva, bet arī nekaitēja.



"Viņš ienira dziļi aukstajā, caurspīdīgajā ūdenī, kur varēja neilgoties ne pēc viena."
/E.H./

Huans Rulfo. Pedro Paramo.

Kāda spocīga, skaista pērlīte! Te ir daudz nāves, daudz ļaušanās liktenim, daudz karstuma. Rēgi, putni (jo putni ir pat tur, kur cilvēku vairs nav) un tādas kā cauri ejošas skumjas par to visu.



"Sākumā viņi visi tā: "Man jāaiziet uz turieni. Man jāaiziet vēl tālāk." Kamēr aiziet tik tālu prom, ka labāk jau vairs neatgriezties."
/H.R./

"Abas večas, durvis spraugā vien pavērušas, nozuda katra savā mājā. Pār ciematu atkal nolaidās klusums, aizdarot nakts vārtus."
/H.R./

"Jau kur tas laiks, kopš tu aizgāji, Susana. Gaisma torīt bija tāda pati kā tagad, ne tik sārtena, bet tā bija tā pati skopā gaisma bez mirdzuma, tā pati palsajā miglas plīvurā ievīstītā gaisma, kas tagad. Tieši tas pats mirklis."
/H.R./

"Tad kļuva dzirdams, kā, saplūzdami ar nakts tumsu, garām aizrikšo zirgi. Sviedri un putekļi, zem pakaviem notrīc zeme. Kad atkal sāka zibēt jāņtārpiņu uguntiņas, viņš saprata, ka visi vīri ir prom. Palicis bija viņš viens - kā ciets koka stumbrs, kam sākusi trupēt serde.
/H.R./

Vija Vētra, Nora Ikstena. Vija Vētra. Deja un dvēsele


Turpinu lasīt par dejotājiem. Patīk, nu! Patīk un iedvesmo. Tikai šī grāmata nu gan varēja būt vismaz trīsreiz biezāka.Citādi viņa bija - nebija. Vija - nevija.

Hermanis Hese. Stikla pērlīšu spēle.

Ak, kas gan vēl nav pateikts par šo grāmatu?...

Man tā škita tāda ļoti vāciska. Gudra, strukturēta un sausa. Man patika, ka autors it nemaz necenšas mani izklaidēt un nekur nesteidzas. Toties raksta tik smalki, tik ritmiski, tik viedi. Paldies par lielisko tulkojumu!
Grāmata, kuras lasīšana prasa pacietību, bet tās man netrūka, un tā tika atalgota.
Kastālija - utopija, akadēmiskuma un prāta valstība, kurā valdzina intelektuālas baudas (kā vakarā aiziet pie drauga, lai nolasītu tam kādu viduslaiku dzejoli, ar kādu nesteidzību un rūpību tiek rakstītas vēstules, ar kādu uzmanību tiek baudīta mūzika, cik smalki veidotas sarunas), bet smacē izlikšanās, ka emociju un jūtu cilvēkā nav.
Prāts valda, emocijas neeksistē. Un neeksistē sievietes.

Šī nebūs mana mīļākā Heses grāmata.

Mikolajs Ložiņskis. Reisefieber.


Jā, nē, nezinu.
Forma - jā, saturs - mainīgi. Lasot regulāri aizdomājos kaut kur prom pa savām domām un nesekoju stāstam. Vai tā grāmatas vaina vai mana? Uz beigām gan tas mazinājās, un vispār sāka patikt aizvien labāk. Bet tad - beidzās!
Skumja grāmata par to, cik slimi mēs katrs esam. Tā gan!

"Lūpās jūtama rūgtenā cigaretes garša, un viņa vēl nezina, ka pēc mirkļa uz viņas melnajiem svārkiem uzbirs pelni un izdedzinās audumā caurumiņu. Spensers klusē."
/M.L./

" Bundža no ietves noripoja uz ielas. Viņš vienaldzīgi pagāja tai garām - it kā viņiem nebūtu nekā kopīga."
/M.L./

"Grib nopirkt biļeti vienalga uz kurieni. Grib nopirkt biļeti no sevis pie Annas."
/M.L./

Stephen Clarke. Merde Happens.

Es vienkārši gribēju komēdiju, un to es arī dabūju. Vairāk te nav, ko piebilst.

"I was in shock.. I had just heard the scariest words in the English language. No, not 'This might hurt a little', 'There's something I've been meaning to tell you, darling' or 'Did you realize that your credit-card number is being used simultaneously in Moscow, Shanghai and Bogota?'
This sentence was much, much scarier. It was 'What do you want to do with your life?'
/S.C./


"They were now within kicking distance of us, and close up they didn't look too appetizing. Dental
hygiene had not been one of their priorities in life."
/S.C./

"..leaving me to stare up at the inky sky and wonder whether anyone was staring back at me from a distant planet. I ordered another cocktail to help me decide."
/S.C./

Knuts Hamsuns. Zem rudens zvaigznēm. Ceļinieks klusi koklē. Pēdējais prieks.
Jeb Kopotu rakstu 5. Sējums.


Diezgan tīkama grāmata. Jāteic gan, ka gandrīz vai vairāk par sižetu es baudīju valodu. To pašu vecmodīgo, novecojušo, interesanto, kāda jau nu ir grāmatā, kas tik sen izdota.
Bet es noteikti novērtēju arī talantu pastāstīt stāstu, kā bieži vien pietrūkst mūsdienu rakstniekiem.
Un vienkāršību reizē ar smalkumu.
Grāmata – rupjmaize.


„Bet ar vienu lietu es netieku galā. Es nevaru beigt aiziet un sēdēt vientulis savā istabā, kur man tik tumši un tik labi.”
/K.H./

„Es nu jau kopš divi nedēļām neesmu lasījis vairs nevienu laikrakstu un dzīvoju tomēr, es dzīvoju, gūdams arvien lielāku mieru savam iekšējam cilvēkam, dziedu, izceļu krūtis un vakaros stāvu ārā kailu galvu un aplūkoju zvaigžņoto debesi.”
/K.H./


„Taču tagad es domāju arī par to, ka es te sēžu un par šīm klusajām lietām rakstu mierīgus vārdus.”
/K.H./

Kolans Makkens. Dejotājs.

Šī nu man gāja pie sirds! Patika tas, par ko raksta, patika tas, kā raksta. Un tas nekas, ka līdz šim diez ko nezināju, kas tas tāds -Nurijevs. Tagad zināšu. Bet grāmata man būtu patikusi arī tad, ja būtu par pavisam izdomātu cilvēku.
Nu man jādomā par lielām personībām, par cilvēku dažādības skaistumu, par deju un par skaistumu vispār.


"Tava vārda skaņa vēl aizvien atrauj vaļā šīs istabas logus."
/K.M./


"Anna man pamāja un aizvēra durvis, it kā šī kustība ietilptu kādā slepenā dejā."
/K.M./


" -Ko?
-Nāc šurp, lūdzu.
-Kāpēc?
-Atraisi man matus!"
/K.M./


"Kad viņi aizgāja, es izmazgāju palagus un izkāru tos uz granātkoku zariem pagalmā."
/K.M./

Filips Rots. Ikviens.

Kaut kā ne pārāk. Neaizrāva.
Visa grāmata ir par slimībām un nāvi(nu labi - bija arī mazliet par gleznošanu un seksu ar sekretāri). Nav jau slikti, ka grāmatai ir noteikta tēma, un es visu sapratu- autora domu, nolūku, tēlus un problēmas.. Tomēr ar to vien nepietiek. Es te meklēju vīrišķīgu skarbumu, bet bieži vien likās, ka tā vietā ir tāda plika ņaudēšana.
Viena no foršākajām vietām grāmatā ir tā, kur kapracis stāsta par savu darba procesu un ritmu.
Grāmatas plānums radīja iespaidu, ka autoram nav bijis īpaši daudz, ko teikt par šo tematu, un nevis - ka ir atmests liekais, lai izgaismotu galveno.
Tulkojums gan likās labs.
Kopumā tāda "OK" grāmata. Nenožēloju, ka lasīju, bet nekādu nospiedumu manī tā neatstāj.
Jāteic gan, ka šobrīd laikam nevienai grāmatai nebūtu viegli mani iejūsmināt; ir taču janvāris.



".. atskārsme, ka ikvienā nākamajā slimošanas reizē, sākot no bērnības un beidzot ar šo drīzo operāciju, apmeklētāju skaits pie viņa gultas ir sarucis un ka armija, kas viņam bijusi sākumā, tagad ir iznīkusi pilnīgi."

/F.R./

Ray Bradbury. Dandelion Wine.

Mīlīga pienene! Laba bērnības sajūta. Un laika ritējums pavisam cits - tāds ir tikai bērniem.
Tikai man tomēr likās, ka lasu par 7 - 8 gadīgu puiku. Divpadsmitgadnieki mūsdienās vairs nav tādi.

Tarun J Tejpal. The Alchemy of Desire.



Cauruncaur skumja grāmata. Pat ar visu gaiši, cerīgi iekrāsoto nobeigumu. Tāda dzīves smeldze tāpat tajā ir.

Un šoreiz man grūti novērtēt, vai grāmata ir laba, jo, lai tā vērtētu, vajag distancēties. Šoreiz distancēties īsti nesanāk, jo pārāk (un negaidīti) daudz te bija par mani.

Viens gan ir skaidrs: grāmata nav par seksu, bet gan par mīlestību.




"She was wearing a loose red pullover. I lifted it, and everything underneath it. She arched her back and she was more beautiful than all the trees and birds and mountains."
/T.J.T./




"..and I read and read while she lay with her beautiful head on my thigh, her warm breath moving in my matted hair. And as I read I felt connected to larger things."
/T.J.T./




"Then I would desperately need to be with Fizz, and if I couldn't be I would begin to walk. And I would walk and walk and walk - seeing nothing, hands in pockets - till the sorrow had drained out of me."
/T.J.T./

Maikls Kaningems. Miesa un asinis.

Meistarīgais vārdu vijējs Kaningems raksta par vienkāršiem cilvēkiem. Par to, kā viņi jūtas katrs sevī iekšā un to, kādas maskas viņi nēsā. Un par nespēju atrast patiesu kontaktu ar otru cilvēku; un par tomēr izmisīgo vajadzību pēc tā.

Par skarbām un skumjām, un slēptām lietām cilvēkos.

Grāmata ar nesamocītu kompozīciju, toties skaisti lietotu valodu.
Vārdu skaistums, jā, tas man tīk.


" Šī bija viena no dienām, kad viņš sēdēja uz lieveņa un skatījās. Sēdēja uz betona pakāpiena, kamēr gaiss kļuva zils un pildījās ar nakts putekļiem. Viņš vēroja vīriešus un sievietes, kuri steidzās pretim tam, kam ar viņiem jānotiek. "
/M.K./


" Vectēvam seja bija apmākusies kā kalnam."
/M.K./


" Viņš dzirdēja vienu garu putna kliedzienu, šausmu pilnu skaņu, kas nepārprotami bija jautājums. "
/M.K./


"Konstantīns vēroja nakts slepeno, nerimtīgo rosību, līdz nakts viņu aizmirsa, līdz viņa modrā klātbūtne bija pieskaitīta kopumam un viņš bija pievienojies klusumam, kas strāvoja augšup no zemes un sastapās ar citu klusumu, dziļāku, ledaināku, kas lija lejup no zvaigznēm. "
/M.K./

Stephen Clarke. Merde Actually.

Jūtos kā nokārtojusi senu parādiņu pret sevi, jo šī grāmata jau sen bija ierakstīta manā neizsmeļamajā "to do" sarakstā, kurā ir daudz, daudz izlasāmu grāmatu un noskatāmu filmu. Un jā, Merde Actually patiešām ir tik lieliska kā visi saka! Es ar prieku pievienojos to cilvēku pulkam, kuriem sejā parādās tāds [[ā, jā, šitā grāmata]] zinātāju smaidiņš, pamanot to kaut kur kādā grāmatnīcas plauktā. Šī ir arī ļoti ieteicama lasāmviela visiem LKA franču nodaļas studentiem, lai mazliet kliedētu to svinīgi nopietno attieksmi pret franču nāciju(un ne jau tikai tāpēc).

Traki feina grāmata, ko lasīt vasaras vakarā un ik pa laikam iesmieties.

Un kāpēc tie franči ir tik smieklīgi? Hmm, nu labi, ne jau tikai aprakstāmie objekti un notikumi veido grāmatas humorīgo noskaņu, bet arī pats stāstījuma veids un attieksme pret dzīvi.
Vispār es nebrīnītos, ja kāds pēc šīs grāmatas uzņemtu filmu.



"-The new Monet show. At the Grand Palais. Haven't you been to see it?
The tone of her question implied that all species more highly developed than shrimps had been to the exhibition which made me some kind of whelk."
/S.C./



"This was, I realized, quite probably the most ridiculous remark ever made by a naked man to a naked woman, even this early on a Sunday morning."
/S.C./

Francs Kafka. Stāsti.

Kafka - mans mīļais dīvainis! Šis nebija pirmlasījums, bet atgriešanās. Man vienkārši vajadzēja kaut ko, kas nav par mīlestību, tad nu izcēlu no plaukta šo. Jā, Kafka joprojām savāds un joprojām labs.


"Jo ilgāk es vilcinos, jo svešāks kļūstu. Kā būtu, ja tagad kāds atvērtu durvis un man kaut ko pajautātu? Varbūt arī man tad jau būtu sargājams savs noslēpums?"
/F.K./

Žans Pols Sartrs. Vārdi.

Forša un pārsteidzoši izklaidējoša! Es gan biju cerējusi, ka tur būs ne tikai par bērnību, bet arī vēlākiem gadiem.. Bet nē - viss teksts ir par Sartru - bērnu, tikai pēdējās ~10 lapās izteikti gudri secinājumi par sevi, spriedumi jau no pieaugušā un pieredzējušā Sartra skatpunkta. Retums ir biogrāfija, kuras autors nevis tīksminās par sevi bērnībā, bet gan pasmīn. Jā - tieši pasmīn, nevis pasmaida.



"Tas bija deviņpadsmitā gadsimta cilvēks, kas, tāpat kā daudzi citi, tāpat kā pats Viktors Igo, uzskatīja sevi par Viktoru Igo."
/Ž.P.S./

Marie Nimier. Vous Dansez?

Patika, it īpaši jau pirmā nodaļa. Tā aizskāra manas sentimentālākās skaistuma meklētājas stīdziņas. Bet, tā kā grāmata sastāv no sižetiski nesaistītiem tekstiem, pārējās nodaļas bija citādas un… nebija tik ĻOTI.

Teikšu tā. Pirmā nodaļa bija patiesi apburoša, ar neparastiem cilvēkiem un emocijām un daiļu franču valodu. Visas pārējās nodaļas bija labas un izklaidējošas, un tas vien jau ir labi. Vispār man būtu paticis, ja grāmata būtu trīs reizes biezāka.

Secinājumi sev:
- jāpalasa vēl kaut kas no franču mūsdienu autoriem, ne tikai vecīši Balzaks un Zolā. Varbūt pat, ka no šīs pašas autores.

- Man patīk lasīt par šo tēmu. Es labprāt lasītu vēl, un kaut ko pamatīgāku. Kādu biezu romānu!







"Il me caressait. Chaque centimètre carré de mon corps, comme on effleure le dos des livres d’une bibliothèque qui vous impressionne."
/M.N./

"Libre, détaché, léger
Mais personne pour me porter
Personne pour apprécier cette légèreté"
/M.N/