Grāmata
Aug. 10., 2011 | 08:40 pm
No:: nelasilasi
Antons Čehovs. Stāsti.
Mazliet padraudzējos ar Čehovu.
"Man jau sāka aizmirsties māja ar mezonīnu, un tikai dažbrīd, kad gleznoju vai lasu, pēkšņi ne no šā, ne no tā atmiņā ataust gan zaļā uguns logā, gan manu soļu troksnis, kas atskanēja laukos naktī, kad iemīlējies atgriezos mājās un berzēju rokas aiz aukstuma."
/A.Č./
"Viss, viss atgādināja, ka tuvojas skumjais, drūmais rudens. Un šķita, ka krāšņos, zaļos krastmalu paklājus, dimantstaru atspulgus, dzidro, zilgo tāli un visu grezno svētku rotu daba tagad Volgai atņēmusi un salikusi tīnēs līdz nākamajam pavasarim un vārnas lidinājās gar Volgu un ķircināja to: "Kailā! Kailā!" "
/A.Č./
Mazliet padraudzējos ar Čehovu.
"Man jau sāka aizmirsties māja ar mezonīnu, un tikai dažbrīd, kad gleznoju vai lasu, pēkšņi ne no šā, ne no tā atmiņā ataust gan zaļā uguns logā, gan manu soļu troksnis, kas atskanēja laukos naktī, kad iemīlējies atgriezos mājās un berzēju rokas aiz aukstuma."
/A.Č./
"Viss, viss atgādināja, ka tuvojas skumjais, drūmais rudens. Un šķita, ka krāšņos, zaļos krastmalu paklājus, dimantstaru atspulgus, dzidro, zilgo tāli un visu grezno svētku rotu daba tagad Volgai atņēmusi un salikusi tīnēs līdz nākamajam pavasarim un vārnas lidinājās gar Volgu un ķircināja to: "Kailā! Kailā!" "
/A.Č./