nelasilasi - Grāmata

Ilze Jansone. Insomnia.

Lasīju bez entuziasma un atšķaidot ar citām lasāmvielām.
Homoerotika mani nekaitināja un netraucēja, toties brīžiem kaitināja stils. Tāds kā uzcītīgas vidusskolnieces domraksts, kura (par prieku literatūras skolotājai) cenšas katrā teikumā ielikt vismaz pa vienam epitetam, metaforai un "neparastam" salīdzinājumam. Iespējams, man vienkārši skauž, ka es pati tā nemāku, bet vienalga tas lāgiem traucēja. Tomēr jāteic, ka nodot to sūro garšu par to, kā tas ir - šķirties, grāmatai izdevās diezgan labi. Un par to jau ir stāsts.

"Kāpēc tev vajadzēja to pateikt šeit, vietā, kur Daugava blēdīgi mirdzina melnas, sievišķīgas acis gar tilta apskāvienu margām? Viņas skatiens ir maigs, āda atstaro nakts samtu, āda, kurai gribas pieskarties, kuru gribas glāstīt, āda, kas manī iekurina uguni."
/I.J./

"Kad sāp iekšā, kad kaķis atnācis uz dvēseli nagus asināt, vajag darīt kaut ko, lai sāpētu ārā. Skriet līdz spēku izsīkumam. Spēlēties ar uguni. Mesties zem pātagas, lai riskētu, lai pārbaudītu, cik stipri tad iekšā sāpējis."
/I.J./

"Šiva dejo un dejo, un dejo aizgūdamies."
/I.J./