Grāmata
« previous entry | next entry »
Nov. 29., 2009 | 03:07 pm
Pols Osters. Orākulu nakts.
Šādas grāmatas laikam sauc par aizraujošām. Jā, var gadīties vilcienā gandrīz palaist garām savu pieturu un var gadīties vakarā ilgi neaizmigt, jo jāšķir atkal un atkal jauna lappuse. Bet tas arī viss: aizrāva, ierāva un tad tikpat strauji izmeta mani ārā, neatstājot nospiedumus. Ai, apnikušas man šitās modernās īso teikumu grāmatas. Šī nebija stulba, bet tā drudžainība, tā cenšanās būt modernam un oriģinālam nav tas, kas man šobrīd patiktu. Par ko grāmata? Manuprāt, par to, ar kādiem cilvēkiem ir vērts turēties kopā par spīti visam. Un - ar kādiem (arī par spīti visam) labāk nesaistīties.
Vēl arī par vārdu ietekmi uz realitāti. Protams, protams.
"Mani vienmēr uzmundrina brīži, kad es atklāju jaunus pierādījumus saviem aizspriedumiem un muļķībai, kad es saprotu, ka nezinu ne pusi no tā, ko domāju zinām."
/P.O./
Šādas grāmatas laikam sauc par aizraujošām. Jā, var gadīties vilcienā gandrīz palaist garām savu pieturu un var gadīties vakarā ilgi neaizmigt, jo jāšķir atkal un atkal jauna lappuse. Bet tas arī viss: aizrāva, ierāva un tad tikpat strauji izmeta mani ārā, neatstājot nospiedumus. Ai, apnikušas man šitās modernās īso teikumu grāmatas. Šī nebija stulba, bet tā drudžainība, tā cenšanās būt modernam un oriģinālam nav tas, kas man šobrīd patiktu. Par ko grāmata? Manuprāt, par to, ar kādiem cilvēkiem ir vērts turēties kopā par spīti visam. Un - ar kādiem (arī par spīti visam) labāk nesaistīties.
Vēl arī par vārdu ietekmi uz realitāti. Protams, protams.
"Mani vienmēr uzmundrina brīži, kad es atklāju jaunus pierādījumus saviem aizspriedumiem un muļķībai, kad es saprotu, ka nezinu ne pusi no tā, ko domāju zinām."
/P.O./