- sapnis
- 3/14/18 02:32 am
-
nelabrites kaut kad nesen redzēju sapnī tipisku padomju celtņu mikorajonu. man šķiet, ka tas bija kaut kur rīgā vai liepājā. vesels bloks no tā bija ierobežots ar žogu un tā teritorijā nedrīkstēja smēķēt. man bija jāatrod skola, kura bija ierīkota vienā no deviņstāvenēm. gar paģīša durvīm bija daudzi mazi skolēni pelēkās formās, bet vecākajiem skolēniem formu nebija. tiesa, tas viņiem vienalga aizliedza visiem neizskatīties vienādi. arī man mugurā bija semi-svinīgas drēbes, bet kaut kādu iemeslu dēļ es izvēlējos ieiet pa sānu durvīm. tās veda uz sporta zāli ar vecu koka grīdu. tajā pa diognāli bija izvietoti vienvietīgi galdi (tieši tādi paši ar asiem stūriem, kādi man bija pirmajā klasē) un gandrīz pie katra atradās kāds skolēns, pārsvarā zēns. skolotājai rokās bija gara koka nūja un visi izskatījās uz mani ļoti dusmīgi. it kā no manas ienākšanas viņiem visiem sekotu kāds sods. zāles otrā galā bija vēl vienas durvis un klusi nomurminot - es atvainojos, aizbrāzos tālāk. es zināju, ka tā ir mana pirmā diena tur, bet nav gluži pirmais septembris. man arī nebija nekāda stundu saraksta vai telpu plāna. un vispār man līdzi nebija ne somas, nekā. otrās durvis mani izveda uz vecām koka trepēm, kas gāja pa spirāli (var teikt tādas pašas, tikai krietni vecākas, kā bija mana vakarskolā, lai nokāptu pagrabā uz ekonomikas kabinetu). šīs trepes uz augšu gāja bezgalīgi un bija pilnas ar skolēniem, tāpēc es nolēmu kāpt uz leju. tā es nonācu atkal ārpusē un izlēmu vairs neiet tur atpakaļ. vienīgi vārti uz pasauli bija ciet, jo stundas vēl nebija beigušās. es paslēpos krūmos zem augstajiem sporta zāles logiem, lai uzsmēķētu. kad aizdedzināju cigareti, dzirdēju, kā no sāpēm kliedz mani klasesbiedri, kuriem nepievienojos stundā.