nelabrit -

jā, bet man tiešām neradās tāda sajūta, ka kādam pēc izrādes noskatīšanās būtu bijis smieklīgi, bet teiksim šis dialogs no izrādes:

*telefonsaruna starp Zatleru un Solvitu*
- es dzirdu čūskas šņācienu
- nē, es cepju gaļu

pilnīgi noteikti ir jociņš un pilnīgi normāli par to pasmieties. Man nebija sajūta, ka ar šādiem iestarpinājumiem situācija būtu pēkšņi palikusi smieklīga. Vispār droši vien bez šādiem ieliktiem "viegluma elementiem" lielākā daļa zāles raudātu.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Jā, par to piekrītu! Patiesībā man bija tā, ka pirmajā cēlienā diezgan daudz smējos, bet otrajā cēlienā tas efekts bija tāds, ka palēnām kļuva skumji, un tad traģikomiskais no komiskā kļuva par traģisko.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)